1Un Bileāms manīja, ka Kungam labpatīk svētīt Israēlu, un viņš negāja burties kā citas reizes, bet vērsa savu vaigu pret tuksnesi.
2Bileāms pacēla savas acis un redzēja Israēlu mītam savās ciltīs, un pār viņu nāca Dieva gars.
3Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Bileāma, Beora dēla, vēsts,
tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,
4tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka,
kurš redz Visuspēcīgā redzējumus,
kurš krīt, bet kuram atvērtas acis!
5Cik labas ir tavas teltis, Jēkab!
Tavi mājokļi, Israēl!
6Kā plaša upes ieleja,
kā dārzi, kas upmalā,
kā alvejas, ko stādījis Kungs,
kā ciedri pie ūdens!
7Ūdens viņa smeļamā kausā plūdīs,
viņa sēklai – ūdeņi dāsni!
Būs augstāks par Agagu viņa ķēniņš,
stipra būs viņa ķēniņvalsts!
8Dievs viņu ved no Ēģiptes,
kā mežonīgi vērši tie viņam!
Viņš aprīs tautas, savus pretiniekus,
sadragās tiem kaulus un caururbs bultām!
9 1Moz 12:3; 49:9; 4Moz 1:1–46 Viņš guļas, nogulst kā lauva,
kā lauvene – kas viņu piecels? –
kas tevi svēta, būs svētīts,
kas tevi nolād, būs nolādēts!”
10Tad Bālāks iedegās dusmās pret Bileāmu, Bālāks sasita plaukstas un teica Bileāmam: “Es tevi saucu, lai tu nolādi manus ienaidniekus, bet, redzi, tu viņus svētīji trīs reizes!
11Un tagad – mūc projām, no kurienes nācis! Es teicu: godāt es tevi pagodināšu, bet, redzi, Kungs tev godu nav devis!”
12Un Bileāms teica Bālākam: “Vai tad jau taviem vēstnešiem, ko tu pie manis atsūtīji, es neteicu:
13kaut man Bālāks dotu pilnu savu namu ar sudrabu un zeltu, es nevaru pārkāpt Kunga pavēli – darīt ne labu, ne sliktu no sava prāta, bet, ko Kungs man sacīs, to es teikšu!
14Un tagad, redzi, es eju pie savas tautas, nāc, es tev teikšu, ko šī tauta darīs tavai tautai jau nākamajās dienās!”
Bileāma ceturtais pravietojums15Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Bileāma, Beora dēla, vēsts,
tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,
16tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka,
kurš zina Visuaugstā atziņu,
kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis!
17Es viņu redzu, bet ne tagad,
es viņu salūkoju, bet ne tuvu –
radīsies zvaigzne no Jēkaba,
nāks zizlis no Israēla,
tas satrieks Moāba deniņus
un paurus visiem Šēta dēliem.
18Kļūs Edoms viņam par īpašumu,
viņam par īpašumu kļūs Seīrs, –
saviem ienaidniekiem Israēls rādīs spēku!
19Tad nāks kāds no Jēkaba
un izdeldēs pilsētas, kas vēl būs atlikušas!”
20Tad viņš paraudzījās uz Amālēku un līdzībā teica:
“Pirmais starp tautām Amālēks,
bet viņa gals ir iznīcība!”
21Un viņš paraudzījās uz kēniešiem un līdzībā teica:
“Droša ir tava mājvieta,
klintī uzslieta tava ligzda,
22bet Kains tiks nosvilināts!
Cik ilgi, līdz Asīrija tevi gūstīs?”
23Tad viņš līdzībā teica:
“Vai tam! kas dzīvos, kad Dievs šo darīs!
24Un kuģi no Kitīmas krastiem
apspiedīs Asīriju un apspiedīs Ēberu,
bet arī pār tiem nāks iznīcība!”
25Tad Bileāms cēlās un devās atpakaļ, un arī Bālāks gāja savu ceļu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
