1 2Ķēn 24:1; 2L 36:5–7; Dan 1:1–2 Vārdi, kas Jeremijam bija par visu Jūdas tautu Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā – tas bija pirmais Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara gads.
2Tā runāja pravietis Jeremija uz visu Jūdas tautu un uz visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem:
3“No Jūdas ķēniņa Jošijāhu, Amona dēla, trīspadsmitā gada līdz šai dienai, divdesmit trīs gadus Kunga vārds ir bijis uz mani, un es tiku runājis, bez mitas es runāju, bet jūs neklausījāties!
4Kungs sūtīja pie jums savus kalpus praviešus – bez mitas sūtīja, bet jūs neklausījāties, pat ausi nepakustinājāt, lai klausītos!
5Pravieši sacīja: atgriezieties no sava ļaunā ceļa un saviem ļaunajiem darbiem un dzīvojiet zemē, ko Kungs ir devis jums un jūsu tēviem no mūžiem uz mūžiem.
6Nesekojiet citiem dieviem, lai tiem kalpotu un zemotos, nekaitiniet mani ar saviem roku darbiem sev pašiem par ļaunu!
7Bet jūs mani neklausījāt, saka Kungs, kaitinādami mani ar saviem darbiem sev pašiem par ļaunu!
8Tādēļ tā saka Pulku Kungs: tādēļ ka jūs neklausījāties manos vārdos,
9redzi, es ņemšu un uzsūtīšu jums visas ziemeļu ciltis, saka Kungs, un manu kalpu Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru! Es vedīšu viņus pret šo zemi un tās iemītniekiem, un pret visām tautām, kas ir visapkārt, es tos nodošu iznīcībai, par šaušalām padarīšu, par izsmieklu un par mūžīgām drupām!
10Jer 7:34; 16:9; Atkl 18:22–23Es izdeldēšu no viņiem gan līksmi, gan prieka balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi, gan dzirnu dūkoņu, gan gaismekļa gaismu!
112L 36:21; Jer 29:10; Dan 9:2Šī zeme būs drupas un postaža! Šīs tautas vergos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus!
12Un, kad paies septiņdesmit gadi, es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un šo tautu viņu vainu dēļ, saka Kungs, un arīdzan kaldiešu zemi un padarīšu to par mūžam izdeldētu!
13Es likšu, lai nāk pār šo zemi visi tie vārdi, ko es runāju, – viss, kas šajā grāmatā rakstīts, ko Jeremija pravietoja par visām tautām.
14Jo tie vergos daudzām tautām un lieliem ķēniņiem, un es jums atdarīšu par jūsu darbiem un jūsu roku darinājumiem!”
Dieva dusmu kauss15Kungs, Israēla Dievs, man teica tā: “Ņem no manas rokas šo dusmu vīna kausu un dzirdini no tā visas tautas, pie kurām es tevi sūtu.
16Un tās dzers – grīļosies un streipuļos zobena priekšā, ko es tām sūtu.”
17Un es paņēmu kausu no Kunga rokas un dzirdīju visas tautas, pie kurām Kungs mani sūtīja:
18Jeruzālemi un Jūdas pilsētas, to ķēniņus un augstmaņus, – lai darītu tās par drupām, par postažu, par izsmieklu un par lāstu – kā šodien!
19Un es dzirdīju arī Ēģiptes ķēniņu, faraonu, un viņa kalpus un augstmaņus, un visu viņa tautu.
20Un visas jauktās tautas, un visus Ūca zemes ķēniņus, un visus filistiešu ķēniņus, un Aškelonu, un Gazu, un Ekronu, un tos, kas vēl atlikuši Ašdodā,
21un Edomu, un Moābu, un Amona dēlus,
22un visus Tīras ķēniņus, un visus Sidonas ķēniņus, un visus ķēniņus, kuri mīt jūras malā un aizjūras salās,
23un Dedānu, un Tēmu, un Būzu, un tos, kuru matiem apgriezta mala,
24un visus Arābijas ķēniņus, un visus jaukto tautu ķēniņus, kuri tuksnesī mīt,
25un visus Zimrī ķēniņus, un visus Ēlāma ķēniņus, un visus Mēdijas ķēniņus,
26un visus ziemeļu ķēniņus – tuvus un tālus, un visas valstības, kas vien uz zemes virsas, – un pēc tam dzers Šēšahas ķēniņš!
27Un tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Dzeriet, reibstiet, vemiet un krītiet, un jūs vairs necelsieties no zobena, ko es jums uzsūtu!
28Un, ja viņi liegsies ņemt kausu no tavas rokas un dzert, tad tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs: jums tomēr jādzer!
29Jo, redzi, tagad es sāku darīt ļaunu pilsētai, kas ir saukta manā vārdā, un jūs – nesodāmie – nepaliksiet nesodīti! Es saukšu zobenu pār visiem, kas mīt uz zemes, saka Pulku Kungs!
30Un tu pravieto viņiem visus šos vārdus, saki viņiem:
Kungs no augstumiem rēc,
no sava svētā mājokļa paceļ balsi,
pār saviem klajumiem rēktin rēc,
kā vīnspaidu mīdams,
viņš skaļi uzsauc visiem,
kas mīt uz zemes.
31Dārdēs līdz zemes malām,
jo strīds Kungam pret tautām,
pret visiem viņš tiesājas,
ļaundarus viņš zobenam atdos,”
saka Kungs.
32Tā saka Pulku Kungs:
“Redzi, no tautas uz tautu
iet ļaunums,
no zemes nostūriem
ceļas varena vētra!”
33Un tajā dienā Kunga nokautie klās zemi no malas līdz malai, tos nedz apraudās, nedz savāks, nedz apraks – tie būs kā mēsli uz zemes virsas!
34Gani, kauciet un kliedziet,
vārtieties, avju sargi,
pienākusi jūsu kaušanas diena!
Jūs patrieks!
Jūs saplēsīs kā dārgu trauku!
35Vairs nepamukt ganiem,
vairs neaizbēgt avju sargiem!
36Kliedz gani,
un avju sargi kauc,
jo Kungs ganības posta!
37Miera pļavas ir izdeldētas
Kunga dusmu kvēles dēļ!
38Kā lauva viņš pameta migu,
visa zeme kļuva par postažu –
apspiedēju niknuma dēļ,
viņa dusmu kvēles dēļ!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
