1Mēdietis Dārijs pārņēma valsts varu sešdesmit divu gadu vecumā.
2Dārijam labpatika iecelt simts divdesmit satrapus, kas pārvaldītu visu valsti,
3un pār tiem trīs pārraugus, viens no viņiem bija Daniēls. Satrapi tiem sniedza aplēses, lai ķēniņam nerastos zaudējumi.
4Daniēls izcēlās starp visiem pārvaldniekiem un satrapiem, jo viņam bija izcils gars, tādēļ ķēniņš gribēja viņu iecelt pār visu valsti,
5bet pārvaldnieki un satrapi meklēja ieganstu apsūdzēt Daniēlu valsts lietās, taču nespēja atrast nevienu iemeslu, jo viņš bija uzticams, un nevienā lietā tie neatrada nedz nolaidību, nedz kļūdu.
6Tad šie vīri teica: “Mēs neatradīsim citu ieganstu pret Daniēlu, ja nu vien sakarā ar viņa Dieva likumiem!”
7Tad šie pārraugi un satrapi devās pie ķēniņa un sacīja: “Ķēniņš Dārijs lai dzīvo mūžīgi!
8Visi pārraugi, valsts pārvaldnieki, satrapi, mantziņi un virsnieki iesaka ķēniņam izdot likumu, bargu aizliegumu, ka ikviens, kas nākamajās trīsdesmit dienās lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē!
9Tad nu, ķēniņ, izsludini šādu aizliegumu un rakstiski apstiprini, ka tas ir negrozāms mēdiešu un persiešu likums, kas nav atceļams!”
10Un ķēniņš Dārijs parakstīja šo aizliegumu.
11Daniēls uzzināja, ka parakstīts šāds likums, un devās mājās. Viņa augšistabas logs vienmēr bija atvērts pret Jeruzālemi, un, tāpat kā iepriekš, viņš trīsreiz dienā, ceļos nometies, lūdza un slavēja Dievu.
12Tad šie vīri sapulcējās, atnāca un ieraudzīja, ka Daniēls lūdz un pateicas savam Dievam, –
13un tūdaļ tie devās pie ķēniņa, lai runātu par aizliegumu: “Vai tad tu, ķēniņ, neparakstīji aizliegumu, ka ikviens, kas nākamajās trīsdesmit dienās lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē!” Ķēniņš atbildēja: “Tik tiešām! Tas ir mēdiešu un persiešu likums un nav atceļams!”
14Tad tie sacīja ķēniņam: “Daniēls, viens no Jūdas trimdiniekiem, neņem vērā nedz tevi, ķēniņ, nedz tevis parakstīto aizlieguma pavēli – viņš trīs reizes dienā turpina savas lūgšanas!”
15To dzirdējis, ķēniņš bija ļoti sarūgtināts un apsvēra savā prātā, kā glābt Daniēlu. Līdz saules rietam viņš centās to atbrīvot.
Daniēls lauvu bedrē16Bet šie vīri atkal nāca pie ķēniņa un viņam teica: “Tu zini, ķēniņ, ka mēdiešu un persiešu likumi, visi aizliegumi un pavēles, ko ķēniņš ir izdevis, nav atceļami!”
17Tad ķēniņš lika atvest Daniēlu un iemest to lauvu bedrē. Ķēniņš teica Daniēlam: “Lai tavs Dievs, kam tu nemitīgi kalpo, glābj tevi!”
18Un atnesa akmeni un uzlika virsū bedrei, un ķēniņš to aizzīmogoja ar savu zīmogu un augstmaņu zīmogiem, lai neviens nevarētu iejaukties.
19Ķēniņš iegāja pilī un visu nakti pavadīja bez ēdiena un jautrības, nevarēdams aizmigt.
20Tiklīdz uzausa rīts, ķēniņš cēlās un steigšus devās uz lauvu bedri.
21Pienācis pie bedres, kurā bija Daniēls, ķēniņš sauca Daniēlu skumjā balsī: “Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, kuram tu nemitīgi kalpo, spēja paglābt tevi no lauvām?”
22Daniēls sacīja ķēniņam: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
23Mans Dievs sūtīja eņģeli un aizdarīja lauvu rīkles, ka tās mani nesaplosīja, jo neesmu pret viņu noziedzies un arī ķēniņam neesmu darījis sliktu!”
24Tad ķēniņš kļuva varen līksms un pavēlēja Daniēlu izvilkt no lauvu bedres. Viņu izvilka, un viņam neatrada nevienu brūci – Daniēls bija uzticējies savam Dievam!
25Ķēniņš pavēlēja atvest tos vīrus, kas bija ēdušies pret Daniēlu, un iemest lauvu bedrē kopā ar viņu bērniem un sievām. Tie vēl nebija nokrituši līdz bedres apakšai, kad lauvas tos sakampa un sadrupināja tiem visus kauliņus.
26Tad ķēniņš Dārijs rakstīja visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas mīt virs zemes: “Miers lai jums bagātīgi!
27Šāda ir mana pavēle: visā manis pārvaldītajā valstī ikviens lai dreb un bīstas Daniēla Dieva!
Viņš ir dzīvs Dievs, un viņš ir mūžīgs!
Viņa valsts nav iznīcināma,
viņa valdībai nebūs gala!
28Viņš glābj un atbrīvo,
dara zīmes un brīnumus debesīs un virs zemes!
Viņš paglāba Daniēlu no lauvu nagiem!”
29Tā Daniēlam veicās Dārija un persieša Kīra valdīšanas laikā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
