1Redzi, pāri kalniem jau vēstnesis nāk
un vēstī mieru –
svini savus svētkus, Jūda, ar dāsniem solījumu upuriem,
tad nelietis vairs nekad neies tev cauri –
tas iznīdēts pavisam!
2Pret tevi nāk dzenātājs,
liec sardzi, uzmani ceļu, joz gurnus,
sakopo spēkus!
3Jo Kungs atjaunos Jēkaba diženumu
kā Israēla diženumu,
jo laupītāji tos izlaupījuši un to vīnogulājus izpostījuši!
4Viņa stipro vairogs ir sarkans,
purpurā tērpti viņa spēkavīri,
mirdz ratu bruņas kā dienā, kad taisītas,
un šķēpi zib vien!
5Ielās rati triecas, pa laukumiem trauc –
kā lāpas, kā zibeņi skrien!
6Viņš atceras par saviem dižvīriem,
tie klupdami krizdami
steidz uz mūriem,
bet tur jau mūrsitis uzsliets!
7Upju vārti ir vaļā,
pils izļodzījusies!
8Tā nolemts – izģērbta un aizvesta!
Tās meitas gaužas dūju mēlēm
un sit sev pie sirds!
9Ninive bija kā liela ūdenskrātuve
kopš savas pirmās dienas,
un nu viņi bēg! –
Stāt! Stāviet! –
Taču neviens negriežas atpakaļ!
10Laupiet sudrabu, laupiet zeltu! –
bez gala te sataisīts visādas godības
un dārgu mantu!
11Ietukšīts, pustukšīts, iztukšīts,
sirds ļimst un ceļi ļogās,
visiem pakaļas trīc,
un katram bāls vaigs!
12Kur tagad lauvu miga,
kur tagad lauvēni klaiņā –
vietā, kur lauva un lauvene reiz ar lauvēniem staigāja
un neviens tos neaiztika?
13Lauva plosīja, mazuļiem bija gana,
priekš lauvenēm pieplēsts pulka,
pilna miga plosītas gaļas
un midzenis – laupījuma!
14“Redzi, es esmu pret tevi,”
saka Pulku Kungs,
“es dedzināšu ratus, ka kūpēs vien,
zobens aprīs tavus lauvas,
uz zemes es iznīdēšu tavu medījumu,
vairs nedzirdēs tavu vēstnešu balsis!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
