1Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:
2“Cik ilgi vēl runāsi tā?
Tavas mutes vārdi kā stiprs vējš!
3Vai tad Dievs sagrozīs tiesu,
vai Visuvarenais sagrozīs taisnību?
4Ja tavi dēli pret viņu noziedzās,
viņš tos nodeva pašu grēkam!
5Ja tu celsies un meklēsi Dievu,
Visuvarenajam karsti lūgsies,
6ja šķīsts un krietns tu,
tad viņš iestāsies par tevi,
atjaunos taisnības mājokli tev –
7ja tavs sākums ir bijis sīks,
gan tavs beigums sazels ļoti.
8Tad vaicā jel senajām paaudzēm,
taujā, ko tēvi izdibinājuši, –
9mēs tik no vakardienas, mēs nezinām! –
kā ēna mūsu dienas virs zemes.
10Vai tie tevi nemācīs, vai nesacīs tev,
no savām sirdīm vai nedabūs vārdus?!
11Vai donis augs, kur dūņu nav?
Vai niedre sliesies, kur nav ūdens?
12Vēl zaļš, nenoplūkts,
bet agrāk par visām zālēm kalst –
13kas Dievu piemirst, tā tam iet,
un bezgodim cerība zūd.
14Viņa cerības drūp,
un drošība irst kā zirnekļa tīkls!
15Pie sava nama šis slejas – tas brūk,
turas pie tā – tas irst!
16Zaļoksns tas saules staros,
dārzu piepilda tā zari,
17akmeņu grēdā tam pinas saknes,
starp akmeņiem tas laužas, –
18kad viņu izdeldē no savas vietas,
tā viņu noliegs: neredzēju tevi!
19Redzi, tāds viss viņa prieks! –
un no pīšļiem jau citi dīgst.
20Redzi, krietno neatstumj Dievs,
nedz spēcina ļaundaru roku.
21Vēl viņš pildīs tev muti smiekliem
un tavas lūpas gavilēm!
22Tavi naidnieki apvilks kaunu,
un ļaundaru telts vairs nebūs.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
