1Tomēr Israēla dēli turpināja darīt to, kas ļauns Kunga acīs, kad Ēhūds bija miris.
2Tad Kungs viņus pārdeva kanaāniešu ķēniņam Jābīnam, kurš valdīja Hācorā. Viņa karaspēka virspavēlnieks bija Sīsra – Harošetgojīmas iemītnieks.
3Un Israēla dēli brēca uz Kungu, jo Sīsram bija deviņi simti dzelzs kararatu un viņš nežēlīgi apspieda Israēlu divdesmit gadus.
4Tolaik praviete Debora, Lapīdota sieva, bija soģe Israēlā.
5Viņa sēdēja zem Deboras palmas starp Rāmu un Bēteli Efraima kalnos, un Israēla dēli nāca pie viņas, lai viņa spriestu tiesu.
6Viņa sūtīja pēc Bārāka, Abīnoama dēla, no Kedešas Naftaļa novadā un sacīja viņam: “Vai tad Kungs, Israēla Dievs, nav pavēlējis: ej, dodies uz Tābora kalnu un ņem sev līdzi desmit tūkstošus vīru no Naftaļa dēliem un Zebulona dēliem?
7Pie Kīšonas straumes es izdošu tev Sīsru, Jābīna karaspēka virspavēlnieku, viņa kararatus un viņa lielo pulku – es nodošu viņu tev.”
8Bet Bārāks viņai atbildēja: “Ja tu nāksi ar mani, es iešu, bet, ja tu nenāksi ar mani, es neiešu.”
9Tad viņa sacīja: “Es noteikti iešu ar tevi, tomēr ne tev tiks slava uz tā ceļa, kuru tu ej, jo sievas rokā Kungs pārdos Sīsru!” Un Debora cēlās un gāja kopā ar Bārāku uz Kedešu.
10Bārāks sapulcināja Zebulonu un Naftali Kedešā, desmit tūkstoši vīru sekoja viņam, un arī Debora devās kopā ar viņu.
11Kēnietis Hebers bija nošķīries no kēniešiem, Mozus sievastēva Hobāba dēliem. Viņš bija uzslējis savu telti pie ozola Caanannīmā, kas pie Kedešas.
12Sīsram tika paziņots, ka Bārāks, Abīnoama dēls, ir uzkāpis Tābora kalnā.
13Sīsra sapulcināja pie Kīšonas straumes visus savus kararatus – deviņi simti dzelzs kararatu – un visus savus ļaudis no Harošetgojīmas.
14Tad Debora teica Bārākam: “Celies! Šī ir tā diena, kad Kungs nodevis Sīsru tavā rokā. Vai gan pats Kungs nav izgājis tavā priekšā?!” Un Bārāks nāca lejā no Tābora kalna, un desmit tūkstoši vīru sekoja viņam.
15Kungs radīja apjukumu Sīsram un sajukumu kararatu pulkā un visā viņa karaspēkā – Bārāka zobena asmens priekšā. Sīsra nolēca no saviem kararatiem un bēga kājām.
16Bārāks vajāja kararatus un karaspēku līdz Harošetgojīmai, un viss Sīsras karaspēks krita no zobena asmens, netika saudzēts neviens.
17Sīsra kājām aizbēga līdz kēnieša Hebera sievas Jaēlas teltij, jo starp Hācoras ķēniņu Jābīnu un kēnieša Hebera namu bija miers.
18Jaēla iznāca Sīsram pretī un teica: “Iegriezies, mans kungs, iegriezies pie manis, nebīsties!” Viņš ienāca pie tās teltī, un viņa to apklāja ar paklāju.
19Tad viņš tai sacīja: “Jel iedod man padzerties mazliet ūdens, jo man slāpst!” Un viņa attaisīja piena trauku, iedeva tam padzerties un apklāja viņu.
20Viņš tai sacīja: “Nostājies telts durvīs un, ja kāds nāk un jautā, vai te kāds ir, atbildi: nav!”
21Tad Hebera sieva Jaēla ņēma telts mietiņu, satvēra rokā āmuru, klusi pienāca pie viņa un iedzina mietiņu viņa deniņos, tā ka tas iedūrās zemē. Cieši aizmidzis bez samaņas viņš nomira.
22Un, redzi, Bārāks dzinās pakaļ Sīsram. Bet Jaēla iznāca viņam pretī un sacīja: “Nāc, es tev parādīšu to vīru, ko tu meklē!” Viņš ienāca pie tās, un, redzi, Sīsra gulēja beigts, un mietiņš tam deniņos.
23Tā Dievs todien Israēla dēlu priekšā pazemoja kanaāniešu ķēniņu Jābīnu.
24Israēla dēli jo varen cīkstējās pret kanaāniešu ķēniņu Jābīnu, līdz tie kanaāniešu ķēniņu Jābīnu iznīdēja pavisam.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
