1Kas gan dos
man tevi par brāli,
manas mātes krūtīm zīdītu!
Tad es tevi sastaptu laukā,
skūpstītu tevi,
un neviens mani nepulgotu.
2Es tevi vestu,
es tevi pavadītu
savas mātes namā,
tu mani mācītu,
es tevi dzirdītu
ar vircotu vīnu,
ar manu granātu sulu.
3Viņa kreisā roka
zem manas galvas
un labā mani skauj.”
Līgavainis4“Es jūs nozvērinu,
Jeruzālemes meitas, –
kādēļ jums modināt,
kādēļ jums atmodināt mīlestību,
pirms tai labpatīk pašai!”
Koris5“Kas nāk tur no tuksneša,
pieglaudusies pie sava mīļā?”
Līgava“Zem ābeles
es tevi atmodināju –
tur mocījās tava māte,
tur viņa mocījās,
tevi dzemdēdama.
6Liec mani kā zīmogu uz savas sirds,
kā zīmogu uz savas rokas,
jo stipra kā nāve ir mīla,
grūta kā kaps ir kaisle,
tās liesmas kā uguns liesmas,
Kunga varenās liesmas!
7Pali nevar apslāpēt mīlestību,
un upes nevar to apslīcināt –
ja kāds par viņu dotu
visu sava nama mantu,
tas tiktu smietin apsmiets.”
Koris8“Mūsu māsa vēl maza,
un viņai vēl krūšu nav –
ko mums darīt ar māsu
tai dienā, kad viņa tiks bildināta?
9Ja viņa būtu mūris,
mēs tur uzceltu sudraba žogu,
bet, ja viņa būtu durvis,
mēs tās aizdarītu ciedru dēļiem.”
Līgava10“Es esmu mūris,
un manas krūtis kā torņi,
tad es kļuvu miera avots
viņa acīs.
11Sālamanam bija vīnadārzs Baālhamonā,
viņš šo vīnadārzu nomāja sargiem,
katram par augļiem bija jāmaksā
tūkstoti sudraba.
12Tas vīnadārzs, kas ir man,
nes tūkstoti tev, Sālaman,
un divus simtus augļu sargiem.”
Līgavainis13“Dārzu iemītniece,
tavu balsi uzklausa draugi,
ļauj man to dzirdēt!”
Līgava14“Steidzies, mīļais mans,
līdzīgs gazelei vai briedulēnam
smaržāju kalnos!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
