1Tādēļ, svētie brāļi, debesu aicinājuma līdzdalībnieki, pievērsiet savas domas Jēzum, mūsu ticības apliecinājuma apustulim un augstajam priesterim,
2
8 neapcietiniet savas sirdis kā tajā sarūgtinājumā pret Dievu,
toreiz kārdināšanas dienā tuksnesī,
9 kad jūsu tēvi pārbaudīdami mani izaicināja,
kaut arī redzēja manus darbus četrdesmit gadus.
10 Tādēļ es noskaitos uz šo paaudzi
un sacīju: tie nemitīgi maldās savā sirdī,
manus ceļus viņi nav atzinuši;
11 tādēļ es esmu zvērējis savās dusmās:
tie neieies manā mierā!
12Pielūkojiet, brāļi, lai nevienam no jums sirds nekļūtu ļauna neticībā, atkrītot no dzīvā Dieva,
13bet pamudiniet viens otru ik dienas, kamēr vien var teikt: šodien. Lai nevienam no jums sirds netiktu grēka viltības apcietināta.
14Mēs esam kļuvuši Kristus līdzdalībnieki, ja vien sākotnējo pārliecību paturēsim stipru līdz galam.
15
neapcietiniet savas sirdis kā toreiz sarūgtinājumā.
16 4Moz 14:1–35 Kas tad bija tie, kas to dzirdēja un sarūgtinājās pret viņu? Vai tad ne visi, kas Mozus vadībā izgāja no Ēģiptes?
17Uz ko tad Dievs bija sadusmojies četrdesmit gadus? Vai ne uz tiem, kuri bija apgrēkojušies un kuru miesas palika tuksnesī?
18Par kuriem viņš sacīja, zvērēdams, ka tie neieies viņa mierā? Vai ne par tiem, kas nepaklausīja?
19Un mēs redzam, ka viņi nav varējuši ieiet neticības dēļ.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
