1Klīstiet pa Jeruzālemes ielām,
jel raugiet un ziniet! –
Meklējiet laukumos,
vai vēl kādu atradīsiet!?
Ja tur ir kāds,
kas dara tiesu un meklē taisnību,
tad es tev piedošu!
2Ja arī tie teiks:
dzīvs Kungs! –
būs melīgi zvērējuši!
3Kungs, vai tavas acis neredz patiesību?
Tu viņus sit,
bet tie nejūt sāpes,
tu viņus deldē,
bet tie liedzas laboties, –
cietāk par klinti
nocietinājuši savas sejas,
liedzas atgriezties.
4Es teicu:
tie taču niekkalbji,
jo nezina Kunga ceļu,
sava Dieva tiesu.
5Es iešu pie stiprajiem
un runāšu ar tiem,
tie zinās Kunga ceļu,
sava Dieva tiesu! –
Kā vieni, tā otri
jūgu salauzuši
un saites sarāvuši!
6Tādēļ tos aprīs
biezokņu lauva,
klajumu vilks
tos saplēsīs,
leopards viņu pilsētām uzglūn, –
kas iznāks – to saplosīs,
jo tiem grēku daudz,
un liela to atkrišana!
7“Kā lai piedodu tev?
Tavi dēli mani ir atmetuši
un zvērējuši tiem,
kas pat nav dievi!
Es viņus baroju,
bet tie pārkāpa laulību
un bariem slāja uz netikļu māju!
8Kā vaisli un baroti zirgi
tie zviedz pēc sava tuvākā sievas!
9Vai tādus lai atstāju mierā? –
saka Kungs,
vai tādai tautai
lai es neatriebju pats?
10Kāpiet viņas vīnadārzos
un graujiet tos,
tik neizpostiet pavisam!
Izraujiet viņas stīgas,
jo tās nepieder Kungam!
11Jo viltin pievīlis mani
Israēla nams un Jūdas nams,
saka Kungs,
12tie noliedz Kungu
un saka: tas nav viņš!
Pār mums nenāks ļaunums,
ne badu, ne zobenu
mēs neredzēsim. –
13Pravieši ķers vēju,
un vārda tiem nebūs –
tā tiem tiks darīts!”
Sprieduma vēstījums14Nu saka Kungs,
Pulku Dievs:
“Tādēļ ka jūs tā teicāt,
redzi, es likšu savus vārdus
tavā mutē kā uguni,
un šo tautu par malku,
lai uguns tos aprij!
15Redzi, Israēla nams,
es uzsūtīšu
tev tautu no tālienes,
saka Kungs,
tā ir sīksta tauta,
tā ir sena tauta,
tās mēli tu nezini,
un, ko tie saka,
tu nesaproti.
16Viņu bultu maks
ir kā atvērts kaps,
viņi visi ir varoņi!
17Tie aprīs tavus graudus un maizi,
aprīs tavus dēlus un meitas,
aprīs tavas avis un vēršus,
aprīs tavus vīģeskokus un vīnakokus,
tavas nocietinātās pilsētas,
uz ko tu paļaujies,
tie sagraus ar zobenu.
18Bet pat tajās dienās, saka Kungs, es tevi nenobeigšu pavisam!
19Un, kad tie prasīs: kādēļ Kungs, mūsu Dievs, mums visu to darīja? – saki tiem: kā jūs atmetāt mani un savā zemē kalpojāt svešiem dieviem, tā jūs kalposiet svešiniekiem zemē, kas nebūs jūsu!”
20Stāstiet to Jēkaba namam
un vēstījiet Jūdā:
21 Jes 6:9–10; Ech 12:2; Mk 8:18 “Klausies nu,
muļķu un bezsiržu tauta,
jums ir acis,
bet jūs neredzat,
jums ir ausis,
bet jūs nedzirdat!
22 Īj 38:8–11 Vai manis jūs nebīstaties,
saka Kungs,
vai nedrebat manā priekšā?
Es liku smiltis par robežu jūrai –
mūžīgu šķērsli, kam netikt pāri!
Tā gan sitas, bet nevar,
krāc viļņus, bet pāri netiek!
23Šai tautai bija
spītīga un iecirtīga sirds,
tā novērsās un aizgāja prom.
24Tie neteica savās sirdīs:
lai bīstamies Kunga,
mūsu Dieva,
kas mums laikā dod
lietu, lītavas un rasu
un īstajā reizē
sarūpē mums ražu.
25To jums atņēma jūsu vainas,
un jūsu grēki liedza jums labu!
26Jo manā tautā atradās ļaundari,
tie glūn un liecas
kā putnu ķērāji,
tie lamatas izliek
un cilvēkus ķer.
27Kā būrī pilns putnu,
tā viņu mājās pilns viltus,
tie tapuši lieli un bagāti,
28tie treknumā ļum,
pārplūst no ļaundarības,
taisnu tiesu tie nespriež,
bāreņiem tiesā nepalīdz,
nabagu taisnību neaizstāv.
29Vai tādēļ lai tos atstāju mierā? –
saka Kungs,
vai tādai tautai
lai es neatriebju pats?”
30Šausmas un šaušalas
notikušas uz zemes –
31pravieši pravieto melus,
priesteri valda, kā tīk,
un manai tautai tas tīk!
Ko darīsiet, kad nāks gals?
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
