1Apustuļi un brāļi, kas dzīvoja Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni ir pieņēmuši Dieva vārdu.
2Kad Pēteris ieradās Jeruzālemē, apgraizītie vērsās pret viņu,
3sacīdami: “Tu biji pie neapgraizītiem vīriem un ar tiem kopā ēdi.”
4Tad Pēteris tiem visu pēc kārtas izklāstīja:
5“Jafas pilsētā, lūdzot Dievu, es, garā aizgrābts, piedzīvoju parādību – no debesīm nāca trauks, tāds kā liels palags, kas tika nolaists aiz četriem stūriem, un tas nolaidās pie manis.
6Tajā vērīgi ielūkojies, es ieraudzīju četrkājainus kustoņus, zvērus, rāpuļus un debesu putnus.
7Es dzirdēju balsi sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd!
8Bet es sacīju: nemūžam, Kungs! Nekad neesmu ņēmis mutē neko apgānītu vai nešķīstu.
9Un atkal atskanēja balss no debesīm: ko Dievs ir šķīstījis, to nesauc par apgānītu.
10Tas atkārtojās trīs reizes, un viss atkal tika aizrauts debesīs.
11Un, redzi, pēkšņi pie mājas, kurā mēs bijām, stāvēja trīs vīri, kas bija atsūtīti pie manis no Cēzarejas.
12Gars man teica, lai es bez šaubīšanās eju tiem līdzi. Kopā ar mani devās arī šie seši brāļi, un mēs iegājām tā vīra namā.
13Viņš mums pastāstīja, kā viņš savā namā redzējis eņģeli stāvam un tas sacījis: sūti uz Jafu pēc Sīmaņa, sauktu Pēteris.
14Viņš tev teiks vārdus, ar kuriem izglābsies tu un viss tavs nams.
15Bet, kad es sāku runāt, pār viņiem nāca Svētais gars, tāpat kā iesākumā pār mums.
16Apd 1:5Es atcerējos Kunga sacītos vārdus: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā garā.
17Ja jau Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kuri ticam uz Kungu Jēzu Kristu, tad kas es esmu, ka varētu likt šķēršļus Dievam?”
18To dzirdējuši, viņi norimās, sāka slavēt Dievu un teica: “Tātad arī pagāniem Dievs ir devis atgriešanos no grēkiem, lai tie dzīvotu.”
Draudze Antiohijā19 Apd 8:1–4 Tajā laikā tie, kurus izklīdināja vajāšanās Stefana dēļ, nonāca līdz Foinīkijai, Kiprai un Antiohijai. Viņi nesludināja Dieva vārdu nevienam citam kā vienīgi jūdiem.
20Bet starp viņiem bija daži kirēnieši un kiprieši, kas, nonākuši Antiohijā, uzrunāja arī helenizētos jūdus, mācīdami labo vēsti par Kungu Jēzu.
21Kunga roka bija ar viņiem, un liels skaits, kļuvuši ticīgi, pievērsās Kungam.
22Vēsts par viņiem nonāca arī līdz draudzei Jeruzālemē, un tie aizsūtīja Barnabu, lai tas noiet līdz Antiohijai.
23Tur ieradies un ieraudzījis Dieva žēlastību, viņš nopriecājās un aicināja visus palikt pie Kunga ar visu savu sirdi,
24jo viņš bija krietns vīrs – Svētā gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu piepulcējās Kungam.
25Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu, lai uzmeklētu Saulu;
26viņš to atrada un aizveda uz Antiohiju. Veselu gadu viņi bija šajā draudzē, mācīdami lielam ļaužu pulkam, un Antiohijā mācekļus pirmo reizi nosauca par kristiešiem.
27Tajās dienās no Jeruzālemes uz Antiohiju atnāca pravieši.
28Apd 21:10Un cēlās viens no viņiem, vārdā Hagabs, un Gara spēkā pavēstīja, ka liels bads nāks pār visu pasauli, kā arī notika Klaudija laikā.
29Tad mācekļi nolēma sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā, cik kurš spēj.
30To viņi arī darīja un sūtīja savākto draudzes vecajiem ar Barnabas un Saula starpniecību.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
