1Rāj, cik gribi, šis zina labāk,
bet piepeši piemeklēts – un nav dziedināms!
2Kad taisnie pieņemas, tauta līksmo,
kad ļaundari valda, tauta sten.
3Kas gudrību mīl, priecē savu tēvu,
kas pie netiklēm staigā, izputina mantu.
4Ar tiesu un taisnību ķēniņš var stiprināt valsti –
bet, kas nodokļus ceļ, tas to putina!
5Kas glaimo savam tuvākajam,
tas izmet tīklus zem viņa kājām.
6Ļaundara pārkāpums – lamatas pašam,
bet taisnais līksmo un gavilē.
7Taisnais rūpējas par nabago tiesībām,
ļaundaris neliekas ne zinis.
8Kūdītāji satrauc pilsētu,
bet gudrie novērš naidu.
9Vai gudrais tiesāsies ar muļķi –
te tas skaišas, te smej, jēgas nekādas!
10Asinskārie nīst krietno,
bet taisnie sargā viņa dzīvību.
11Muļķis izgāž savas dusmas,
gudrais tās savalda.
12Ja valdnieks ieklausās melu runās,
visi viņa kalpi top ļaundari.
13Sūrdienis un varmāka – abi līdzās,
acu gaismu abiem dod Kungs.
14Ja ķēniņš tiesā nabagos taisnīgi,
viņa tronis stiprs mūžam.
15Rīkste un rājiens nes gudrību –
izlutis bērns mātei par kaunu.
16Kad pieņemas spēkā ļaundari, pieņemas pārkāpums,
gan taisnie redzēs tos krītam.
17Pārmāci savu dēlu, tad viņš tevi iepriecinās
un mielos tavu dvēseli!
18Bez atklāsmes ļaudis izlaižas –
svētīts, kas pie bauslības turas!
19Ar vārdiem vien kalps nav pārmācāms –
gan saprot, bet neliekas dzirdam!
20Palūk uz vīru, kas vārdos steidzīgs, –
no muļķa var vairāk cerēt nekā no tāda!
21Kad kalpu kopš zēnības lutina,
tas izaug par stūrgalvi.
22Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu,
kas nasks dusmot, tas bieži noziedzas.
23Kas lepns, tas zemu kritīs,
kas pazemīgs garā, tas mantos godu.
24Zagļa līdzzinātājs nīst pats sevi –
viņš dzird, ka zagli lād, bet neko nesaka!
25Bailes no cilvēkiem ved slazdā –
kas uz Kungu paļaujas, tas pasargāts!
26Daudzi lūko pēc valdnieka vēlības,
bet tikai Kungs spriež cilvēkiem tiesu.
27Riebj taisnajiem katrs, kas dara pārestību, –
riebj ļaundariem, kurš iet taisnus ceļus.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
