1“Vīri, brāļi un tēvi, tagad uzklausiet, ko sacīšu sevis aizstāvībai.”
2Kad ļaudis dzirdēja, ka viņš runā aramiešu valodā, iestājās pilnīgs klusums. Pāvils turpināja:
3, izglītots stingri sentēvu bauslībā pie Gamaliēla kājām, dedzīgs Dievam, kādi jūs šodien visi esat.
4Apd 8:3; 26:9–11Es līdz nāvei vājāju šo ceļu, vīrus un sievas ķēdēs kaldams un mezdams cietumā.
5Augstais priesteris un visa vecajo sapulce var liecināt par mani, ka es saņēmu no viņiem vēstules pie brāļiem Damaskā un devos turp, lai saistītu tos, kas tur atradās, un vestu uz Jeruzālemi sodīt.
Pāvils stāsta par notikumu uz Damaskas ceļa(Apd 9:1–19; 26:12–18)6Kad es biju ceļā un jau tuvojos Damaskai, ap dienas vidu man visapkārt pēkšņi atmirdzēja spilgta gaisma no debesīm.
7Es nokritu pie zemes un dzirdēju balsi man sakām: Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā?
8Bet es atbildēju: kas tu esi, Kungs? Viņš man sacīja: es esmu Jēzus, Nācarietis, ko tu vajā.
9Mani ceļabiedri gaismu gan redzēja, bet balsi, kas ar mani runāja, nedzirdēja.
10Es jautāju: Kungs, ko lai es daru? Tad Kungs man sacīja: celies, ej uz Damasku, un tur tev pateiks visu, kas tev jādara.
11Tad ceļabiedri mani, aiz rokām turēdami, ieveda Damaskā, jo, gaismas apžilbināts, es neko nevarēju redzēt.
12Tur pie manis ieradās kāds dievbijīgs vīrs, vārdā Hananja, kas bija uzticīgs bauslībai un par ko visi turienes jūdi liecināja labu.
13Viņš, pienācis man klāt, sacīja: brāli Saul, topi atkal redzīgs! Tajā pašā brīdī es viņu ieraudzīju.
14Hananja man sacīja: mūsu tēvu Dievs ir tevi izredzējis, lai tu izprastu viņa gribu un ieraudzītu Taisno, un dzirdētu balsi no viņa mutes,
15jo tu būsi liecinieks visu cilvēku priekšā par to, ko esi redzējis un dzirdējis.
16Un tagad, ko tu vēl vilcinies? Celies, topi kristīts un nomazgā savus grēkus, piesaukdams viņa vārdu!
Pāvils stāsta par savu uzdevumu sludināt pagāniem17Tad es atgriezos Jeruzālemē. Reiz, Dievu lūdzot templī, es, gara aizrauts,
18ieraudzīju viņu, un viņš mani uzrunāja: steigšus ej prom no Jeruzālemes, tādēļ ka tava liecība par mani netiks pieņemta.
19Es sacīju: Kungs, viņi zina, ka es sinagogās gūstīju un situ tos, kas tev uzticīgi.
20Apd 7:58Kad tika izlietas tava liecinieka Stefana asinis, es arī stāvēju klāt un biju vienis prātis ar tiem, kas viņu nogalināja, un sargāju viņu drēbes.
21Bet Kungs uz mani sacīja: dodies ceļā, jo es gribu tevi sūtīt tālu prom pie pagāniem.”
Pāvils un romiešu tribūns22Pūlis līdz šiem vārdiem viņā klausījās, bet tad sāka kliegt: “Nost tādu no zemes, tāds nedrīkst palikt dzīvs!”
23Pūlis klaigāja, plēsa drēbes un svieda zemi gaisā,
24tādēļ komandieris pavēlēja Pāvilu ievest karaspēka mītnē, lika pērt ar pletnēm un pratināt, lai uzzinātu, kādēļ pūlis tā kliedz pret viņu.
25Kad tie viņu sēja ar siksnām, Pāvils jautāja centurionam, kas stāvēja klāt: “Vai jums ir ļauts pērt Romas pilsoni, kas nav notiesāts?”
26To dzirdējis, centurions gāja pie komandiera un jautāja: “Ko darīsim? Šis cilvēks taču ir romietis.”
27Komandieris pienāca klāt un viņam jautāja: “Saki man – vai tu esi romietis?” Viņš atbildēja: “Jā.”
28Tad komandieris teica: “Es pilsonību esmu nopircis par lielu naudu.” Bet Pāvils sacīja: “Es tāds esmu piedzimis.”
29Tie, kas gribēja viņu pratināt, tūlīt pat no viņa atstājās; arī komandieris bija nobijies, uzzinājis, ka Pāvils, kuru viņš bija licis sasaistīt, ir romietis.
Pāvils sinedrija priekšā30Nākamajā dienā, gribēdams skaidri zināt, par ko jūdi Pāvilu apsūdz, tribūns viņu atraisīja no važām un pavēlēja virspriesteriem un visam sinedrijam sapulcēties. Tad viņš atveda Pāvilu un lika tam nostāties viņu priekšā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
