1Bija sestā gada sestā mēneša piektā diena. Es sēdēju savā namā, Jūdas vecajie sēdēja man pretī, un te pēkšņi man pieskaras Kunga Dieva roka,
2Ech 1:27es skatījos, un redzi – kāds pēc izskata kā cilvēks, lejpus gurniem kā uguns, bet augšpus spožs kā dzintars!
3Viņš izstiepa gluži kā roku, aizskāra manas cirtas, un gars mani cēla starp debesīm un zemi un dievišķā redzējumā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšpagalma vārtu ailas, kas atrodas pret ziemeļiem, kur stāv nīstamais elks, kas aizkaitina!
4Ech 1:28Un, redzi, tur Israēla Dieva godība! Tā līdzīga tai, ko es redzēju ielejā.
5Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, raugies uz ziemeļiem!” Es paskatījos uz ziemeļiem, un redzi – ziemeļos pie altāra vārtiem šis nīstamais elks – pašā ieejā!
6Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tu redzi, ko tie dara?! Kādas milzu preteklības šeit dara Israēla nams, lai mani attālinātu no manas svētvietas!? Bet tu redzēsi vēl lielākas preteklības!”
7Viņš pieveda mani pie pagalma vārtiem, un es skatījos, un redzi – mūrī caurums!
8Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, spraucies mūrī!” Es spraucos, un, redzi, ieeja!
9Viņš man sacīja: “Ej un raugies, kādas ļaunas preteklības viņi šeit dara!”
10Es gāju un skatījos, un redzi – visapkārt mūrī iegrebti visādu rāpuļu un nešķīstu dzīvnieku veidoli un visi Israēla nama elki!
11Septiņdesmit vīru no Israēla nama vecajiem un Jaazanja, Šāfāna dēls, nostājās ar tiem pašā priekšā – katram rokā kvēpināmais, un augšup ceļas kvēpināmo dūmu mākonis.
12Viņš man sacīja: “Vai redzi, cilvēka dēls, ko Israēla nama vecajie dara tumsā, ikviens savā elku telpā? Tie saka: Kungs mūs neredz, Kungs ir pametis zemi!”
13Viņš man sacīja: “Tu redzēsi vēl lielākas preteklības, ko tie dara!”
14Viņš aiznesa mani pie Kunga nama vārtu ailas, kas pret ziemeļiem, un, redzi, tur sēž sievas un apraud Tammūzu!
15Viņš man sacīja: “Vai redzēji, cilvēka dēls?! Tu redzēsi vēl lielākas preteklības nekā šīs!”
16Viņš mani aiznesa pie Kunga nama iekšpagalma, un, redzi, pie ieejas Kunga templī starp lieveni un altāri kādi divdesmit pieci vīri pagriezuši muguras Kunga templim un pievērsušies austrumiem! Tie zemojās saulei austrumos!
17Viņš man sacīja: “Vai redzēji, cilvēka dēls?! Vai tad šīs preteklības, ko te dara Jūdas nams, ir kāds nieks – tie piepilda zemi ar vardarbību un steidz mani sadusmot! Redzi, tie ceļ zaru pie nāsīm!
18Tad arī es būšu nežēlīgs savās dusmās un netaupīšu – kad tie mani stiprā balsī sauks, es neuzklausīšu!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
