1Vai! tiem, kas bezrūpīgi Ciānā,
kas jūtas droši Samarijas kalnā, –
vispirmās tautas dižcilši,
pie kuriem vēršas Israēla nams!
2Dodieties uz Kalni un redziet,
ejiet no turienes uz Hamātrabu,
nokāpiet filistiešu Gatā –
vai tie labāki par šīm ķēniņvalstīm,
vai to robežas lielākas par jūsējām?
3Vai! jums, kas domājat, ka ļauna diena tālu,
jūs tuvināt ļaundarības troni! –
4kas sēžat ziloņkaula gultās, zvilnat pēļos,
kas apēdat labākos ganāmpulka jērus un nobarotākos teļus,
5kas dungojat līdzi stīgu spēlei,
kā Dāvids sev dziesmu rīkus gudrojat,
6kas dzerat no vīna kausiem
un labākajām eļļām svaidāties –
vis nesērojat, ka Jāzeps sagrauts!
7Tādēļ tagad tie pirmie ies trimdā,
cauri būs laisko bezbēdnieku čalas!
8Kungs Dievs zvērējis pats, saka Kungs, Pulku Dievs:
“Man riebj Jēkaba lepnums,
un viņa nocietinājumus es nīstu,
es nodošu naidniekiem pilsētu un visus, kas tur!”
9Būs tā – ja vienā namā būs palikuši desmit vīri, tie mirs!
10Un, kad tam pajautās rads, taisīdamies sadedzināt mirušos, nesdams kaulus ārā no mājas, teiks tam, kas vēl namā: vai ir pie tevis vēl kāds? Viņš atbildēs: nē! Un tas teiks: kuš! Kunga vārds nav pat pieminams!
11Jo, redzi, Kungs pavēl,
un viņš lielo namu sagraus drupās
un mazo namu gruvešos!
12Vai zirgi pa klintīm skrien,
vai jūru ar vēršiem ar?
Bet jūs pārvēršat tiesu par žulti
un taisnības augļus par vērmelēm!
13Jūs, kas par Lodabaru priecājaties,
kas sakāt: vai ne pašu spēkiem
mēs ieņēmām Karnaimu! –
14“Redzi, es celšu pret jums, Israēla nams, vienu tautu,
saka Kungs,
tā jūs apspiedīs no Hamātas pārejas
līdz klajumu strautam!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
