Ījaba 33 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Ēlīhu pārmetumi Ījabam

1Patiesi,

tik ieklausies, Ījab, manos vārdos,

tik ieklausies manās runās!

2Redzi, atdaru muti,

mana mēle no aukslējām runā,

3sirds taisnums ir manos vārdos,

ko manas lūpas zina, to skaidri teic.

4Dieva gars radīja mani,

Visuvarenā dvaša dzīvina mani –

5ja vari, atbildi man,

saņemies un stājies man pretī!

6Redzi, Dieva priekšā es tāds pats kā tu,

no māla mīcīts arī es!

7Jā, no manis tev jābīstas nav,

nedz mana roka būs smaga.

8Tu runāji man ausīs,

es tavus vārdus saklausīju:

9es esmu šķīsts un bez pārkāpuma,

skaidrs es un bez vainas –

10ieganstus viņš atrod pret mani,

tur mani par naidnieku sev,

11viņš manas kājas liek siekstā,

uzrauga visas manas takas! –

12Nav tev taisnība! – atbildu tev,

jo par cilvēku lielāks ir Dievs!

13Kāpēc tu cel pret viņu sūdzību?

Jo viņa runām viņš neatbild?

14Ja vienu reizi runā Dievs

un otru reizi, bet tie nepamana –

15sapnī, nakts jausmās,

kad cilvēkiem uzkrīt ciets miegs,

kad snauda uznāk cisās,

16tad viņš atdara tiem ausis,

pārmācīdams biedina tos,

17cilvēku novērš no netaisnības,

no vīra lepnību atvaira,

18no bedres dvēseli attur

un dzīvību no asmens!

19Cits guļ ciešanu piemeklēts,

kaulu lauzējs nelaiž to,

20tā dzīvībai maize derdz,

riebj dvēselei gards kumoss,

21miesa dilst, ka vairs neredz,

un izspiežas kauli, kas bija apslēpti.

22Dvēsele tam pošas uz bedri

un dzīvība pie nāvētājiem.

23Ja tam ir vēstnesis klāt,

ja vidutājs, viens starp tūkstošiem,

kas viņa taisnību var apliecināt,

24kas žēlo viņu un saka:

neliec šim nokāpt bedrē,

man ir ķīla! –

25Tad miesa šim uzplauks kā jaunībā,

šis atgriezīsies zaļoksnās dienās,

26šis Dievu lūgs, viņš šo uzlūkos,

šis redzēs viņa vaigu un uzgavilēs,

šā taisnību viņš šim atdos!

27Šis dziedās un cilvēku priekšā sacīs:

es grēkoju, taisnību sagrozīju,

bet man netika atdarīts!

28Manu dvēseli viņš glābs no bedres,

un mana dzīvība redzēs gaismu! –

29Redzi, ko visu dara Dievs

cilvēkam – divas un trīs reizes,

30lai šā dvēseli atņemtu bedrei,

apgaismotu ar dzīvības gaismu!

31Uzklausi, Ījab, sadzirdi mani,

paklusē, nu runāšu es!

32Ja tev ir vārdi, atspēko mani –

runā! – man prieks attaisnot tevi!

33Bet, ja ne, tad tu klausies manī,

klusē, es mācīšu gudrību tev!”