1Šie ir Israēla dēlu ceļi pēc tam, kad tie savos pulkos bija izgājuši no Ēģiptes zemes Mozus un Ārona vadībā.
2Pēc Kunga pavēles Mozus pierakstīja vietas, no kurām viņi devās ceļā. Šie ir viņu ceļi pēc to apstāšanās vietām:
3viņi izgāja no Raamsēsas pirmajā mēnesī, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā, pēc Pashas. Israēla dēli ar stipru roku izgāja, visiem ēģiptiešiem redzot.
4Tad ēģiptieši vēl apglabāja tos, ko viņiem bija nokāvis Kungs, – visus pirmdzimtos. Tā Kungs sprieda tiesu viņu dieviem!
5Israēla dēli devās ceļā no Raamsēsas un apmetās Sukotā.
6Un viņi devās ceļā no Sukotas un apmetās Ētāmā, kas tuksneša malā.
7Un viņi devās ceļā no Ētāmas un atgriezās Pīhīrotā, kas pret Baālcefonu, un apmetās iepretī Migdolai.
8Un viņi devās ceļā no Hīrotas un pa jūras vidu gāja uz tuksnesi, trīs dienas tie gāja pa Ētāmas tuksnesi un apmetās Mārā.
9Un viņi devās ceļā no Māras un nonāca Ēlīmā, un Ēlīmā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, un tie apmetās tur.
10Un viņi devās ceļā no Ēlīmas un apmetās pie Niedru jūras.
11Un viņi devās ceļā no Niedru jūras un apmetās Sīna tuksnesī.
12Un viņi devās ceļā no Sīna tuksneša un apmetās Dofkā.
13Un viņi devās ceļā no Dofkas un apmetās Ālūšā.
14Un viņi devās ceļā no Ālūšas un apmetās Refidīmā, un tur tautai nebija ūdens, ko dzert.
15Un viņi devās ceļā no Refidīmas un apmetās Sīnaja tuksnesī.
16Un viņi devās ceļā no Sīnaja tuksneša un apmetās Kibrottaavā.
17Un viņi devās ceļā no Kibrottaavas un apmetās Hacērotā.
18Un viņi devās ceļā no Hacērotas un apmetās Ritmā.
19Un viņi devās ceļā no Ritmas un apmetās Rimmonperecā.
20Un viņi devās ceļā no Rimmonperecas un apmetās Libnā.
21Un viņi devās ceļā no Libnas un apmetās Risā.
22Un viņi devās ceļā no Risas un apmetās Kehēlātā.
23Un viņi devās ceļā no Kehēlātas un apmetās Šefera kalnā.
24Un viņi devās ceļā no Šefera kalna un apmetās Harādā.
25Un viņi devās ceļā no Harādas un apmetās Makhēlotā.
26Un viņi devās ceļā no Makhēlotas un apmetās Tahatā.
27Un viņi devās ceļā no Tahatas un apmetās Terahā.
28Un viņi devās ceļā no Terahas un apmetās Mitkā.
29Un viņi devās ceļā no Mitkas un apmetās Hašmonā.
30Un viņi devās ceļā no Hašmonas un apmetās Mosērotā.
31Un viņi devās ceļā no Mosērotas un apmetās Bnējaakānā.
32Un viņi devās ceļā no Bnējaakānas un apmetās Horgidgadā.
33Un viņi devās ceļā no Horgidgadas un apmetās Jotbātā.
34Un viņi devās ceļā no Jotbātas un apmetās Abronā.
35Un viņi devās ceļā no Abronas un apmetās Ecjongeberā.
36Un viņi devās ceļā no Ecjongeberas un apmetās Cīna tuksnesī – tā ir Kādēša.
37Un viņi devās ceļā no Kādēšas un apmetās Horā – tas ir kalns Edoma zemes malā.
384Moz 20:22–28; 5Moz 10:6Priesteris Ārons uzkāpa Hora kalnā, kā Kungs bija pavēlējis, un tur viņš nomira četrdesmitajā gadā pēc Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes zemes, piektā mēneša pirmajā dienā.
39Kad Ārons nomira Hora kalnā, viņš bija simts divdesmit trīs gadus vecs.
40 3Moz 21:1 Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negevā, Kanaāna zemē, padzirdēja, ka nāk Israēla dēli.
41Un viņi devās ceļā no Hora kalna un apmetās Calmonā.
42Un viņi devās ceļā no Calmonas un apmetās Pūnonā.
43Un viņi devās ceļā no Pūnonas un apmetās Obotā.
44Un viņi devās ceļā no Obotas un apmetās Ijeabarīmā – jau Moāba robežās.
45Un viņi devās ceļā no Ijīmas un apmetās Dībongādā.
46Un viņi devās ceļā no Dībongādas un apmetās Almondiblataimā.
47Un viņi devās ceļā no Almondiblataimas un apmetās Abārīma kalnos iepretī Nebo.
48Un viņi devās ceļā no Abārīma kalniem un apmetās Moāba klajumos, pie Jordānas pretī Jērikai.
49Viņi apmetās Moāba klajumos pie Jordānas no Bētješīmotas līdz Ābelšitīmai.
Norādījumi par Kanaānas ieņemšanu50Un Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai:
51“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs pār Jordānu ieiesiet Kanaāna zemē,
52tad padzeniet savā priekšā visus tās zemes iemītniekus un izdeldējiet visus viņu kaltos tēlus un izlietos tēlus, un izdeldējiet un nopostiet visas viņu augstienes!
53Tad jūs iemantosiet to zemi un varēsiet tur apmesties, jo to zemi es esmu devis jums par mantojumu.
544Moz 26:54–56Mantojiet zemi, izlozējot to savām dzimtām, – lielākajai tās mantojumu tu palielini, bet mazākajai tās mantojumu samazini. Kā loze krīt, tā lai ir! Mantojiet to pēc savu tēvu ciltīm.
55Bet, ja jūs nepadzīsiet tās zemes iemītniekus savā priekšā, tad tie, kurus jūs tur būsiet atstājuši, jums būs kā ērkšķi acīs un dzelkšņi sānos – tie naidosies ar jums tajā zemē, kur jums jādzīvo.
56Tad būs tā – es darīšu jums, kā es biju domājis darīt viņiem!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
