1Septītā gada piektā mēneša desmitajā dienā daži Israēla vecajie nāca iztaujāt Kungu. Viņi nosēdās manā priekšā.
2Kunga vārds nāca pār mani:
3“Cilvēka dēls, runā ar Israēla vecajiem, saki tiem: tā saka Kungs Dievs: vai jūs atnācāt mani iztaujāt?! – kā es esmu dzīvs! – nejautājiet man neko, – saka Kungs Dievs.
4Vai tu tos tiesāsi, vai tiesāsi, cilvēka dēls? Stāsti tiem par viņu tēvu pastrādātajām preteklībām!
52Moz 6:2–8Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: todien, kad es izvēlējos Israēlu, es zvērēju Jēkaba pēcnācējiem, es tiem atklājos Ēģiptes zemē un tiem zvērēju: es esmu Kungs, jūsu Dievs!
6Tajā pašā dienā es zvērēju, ka izvedīšu viņus no Ēģiptes zemes uz zemi, ko esmu tiem izraudzījies, kur plūst piens un medus, – visjaukāko no visām zemēm!
7Es sacīju tiem: metiet prom savas riebeklības, kas apgāna jūsu acis, un atmetiet smirdīgos Ēģiptes dievekļus! Nesagānieties! Es esmu Kungs, jūsu Dievs!
8Bet viņi dumpojās pret mani, negribēja klausīt mani, ikviens raudzījās tik uz savu riebeklību, tie nemeta prom Ēģiptes elkus un neatstājās no tiem. Tad es sacīju: es pār tiem izgāzīšu savu niknumu un Ēģiptes zemē izliešu pār tiem savas dusmas.
9Bet sava vārda dēļ – lai tautas, kas mīt visapkārt, to negāna, – es viņiem atklājos, izvezdams viņus no Ēģiptes zemes.
10Es viņus izvedu no Ēģiptes zemes un vadīju viņus tuksnesī.
113Moz 18:5Es tiem devu savus likumus un darīju zināmas savas tiesas. Kurš tās ievēros, tas dzīvos!
122Moz 31:13–17Es tiem devu arī savu sabatu par zīmi starp mums, lai tie zina, ka es, Kungs, esmu darījis viņus svētus!
13Bet tuksnesī Israēla nams dumpoja pret mani. Tie nepildīja manus likumus un atmeta manas tiesas – bet dzīvos vienīgi tas, kurš tās ievēro, – un sabatu tie pilnīgi sagānīja. Tad es teicu: es izliešu pār tiem savu versmi un nobeigšu tos tuksnesī!
14Bet sava vārda dēļ, lai tautas to negānītu, tautām redzot, es viņus no turienes izvedu,
154Moz 14:26–35kaut arī tuksnesī tiem biju zvērējis nevest tos uz zemi, ko tiem devu, kur plūst piens un medus, – visjaukāko no visām zemēm –,
16tādēļ ka tie atmeta manas tiesas, nepildīja manus likumus un sagānīja sabatu, no sirds tiekdamies pēc saviem elkiem!
17Es par tiem apžēlojos un neiznīcināju tos, es nenobeidzu tos tuksnesī!
18Tuksnesī es teicu viņu dēliem: nepildiet savu tēvu likumus, neievērojiet viņu spriedumus un neapgānieties ar viņu elkiem.
19Es esmu Kungs, jūsu Dievs! Pildiet manus likumus un ievērojiet manas tiesas – tā dariet!
20Svētiet manu sabatu – tā ir zīme starp mums, lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs!
21Bet arī viņu dēli dumpoja pret mani, tie nepildīja manus likumus un neievēroja manas tiesas – bet dzīvos vienīgi tas, kurš tās ievēro, – un sabatu tie sagānīja. Tad es teicu: es izliešu pār tiem savu versmi un nobeigšu tos tuksnesī!
22Bet no tā es atturējos sava vārda dēļ, lai tautas to negānītu, tautām redzot, es viņus no turienes izvedu,
233Moz 26:33kaut tuksnesī biju zvērējis tos izkaisīt starp tautām un izkliedēt pa visu zemi,
24jo tie nepildīja manas tiesas, bija atmetuši manus likumus un sagānījuši sabatu, tik raudzījās pēc tēvu elkiem!
25Tad es tiem devu likumus, kas nebija labi, un tiesas, kas nedeva dzīvību!
26Es tos sagānīju ar to dāvanām, kad tie saviem pirmdzimtajiem lika iet cauri ugunij, es tos deldēju tādēļ, lai tie zina, ka es esmu Kungs!
27Tādēļ, cilvēka dēls, runā ar Israēla namu un saki: tā saka Kungs Dievs: jau jūsu tēvi mani zaimoja – tie bija man neuzticīgi!
28Es viņus aizvedu uz zemi, ko biju apsolījis dot ar zvērestu, un, kad tie ieraudzīja kādu augstāku pakalnu vai zaļoksnu koku, tad viņi tur upurēja, pienesa kaitinošus upurus, pielabinājās ar smaržas upuriem un lejamiem upuriem!
29Es tiem sacīju: kas ir tā augstiene, kurp jūs ejat? – par augstieni to sauc līdz šai dienai.
Dieva tiesa un Israēla atjaunošana30Tādēļ saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: vai jūs, tāpat kā jūsu tēvi, apgānīsieties, piekopjot netiklību ar viņu riebeklībām!?
31Jūs taču pienesat dāvanas un saviem dēliem likāt iet cauri ugunij, apgānīdamies ar elkiem līdz pat šai dienai! Israēla nams, vai tad jums mani jāiztaujā? Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs – es jums neatbildēšu!
32Tas, kas jums ienācis prātā, nekad nenotiks! Jūs sakāt: mēs būsim kā tautas, kā dzimtas citās zemēs, kalposim kokam un akmenim!
33Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs – es valdīšu pār jums ar stipru roku un atvēztu elkoni, niknumu liedams!
34Es jūs izvedīšu no tautām, es jūs sapulcēšu no zemēm, kur esat izkaisīti, – ar stipru roku, atvēztu elkoni, niknumu liedams!
35Es jūs vedīšu tautu tuksnesī, un tur es jūs tiesāšu vaigu vaigā,
36kā Ēģiptes tuksnesī es tiesāju jūsu tēvus, tāpat es jūs tiesāšu! – saka Kungs Dievs.
37Es jūs vadīšu ar rīksti, un es jūs vedīšu ar derības saitēm!
38Es jūs attīrīšu no dumpiniekiem un pārkāpējiem, kas pret mani, – es tos gan izvedīšu no zemes, kur tie mita, bet Israēla zemē tie nenonāks, – tad tie zinās, ka es esmu Kungs!
39Un jūs, Israēla nams, tā saka Kungs Dievs, Israēla nams, ejiet, kalpojiet katrs savam elkam, bet tad vairs neklausieties manī! Manu svēto vārdu vairs neapgāniet ar savām dāvanām un elkiem,
40jo manā svētajā kalnā, Israēla visaugstajā kalnā, saka Kungs Dievs, man kalpos viss Israēla nams, visi, kas tajā zemē! Tur es būšu labvēlīgs, es pieņemšu jūsu ziedojumus, pirmo augļu upurus un visu, ko jūs man svētīsiet!
41Es jūs pieņemšu ar samierinājuma smaržas upuri, es jūs izvedīšu no tām tautām un sapulcināšu no zemēm, kur tikāt izkaisīti, – tad tautas redzēs, ka es esmu svēts!
42Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es jūs atvedīšu uz Israēla zemi – uz zemi, ko es zvērēju dot jūsu tēviem!
43Tad jūs pieminēsiet savu gājumu un visu, ko esat darījuši, kā esat apgānījušies, un tad jums pašiem riebsies viss ļaunais, ko esat darījuši.
44Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Israēla nams, tā es jums darīšu sava vārda dēļ, nevis jūsu ļauno gaitu un posta darbu dēļ!” saka Kungs Dievs.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
