1Šā paša mēneša divdesmit ceturtajā dienā Israēla dēli, tērpušies maisos un zemi uz galvas, sapulcējās gavēt.
2Israēla dzimums nošķīrās no visiem svešinieku dēliem un sāka sūdzēt savus grēkus un savu tēvu vainas.
3Tad tie cēlās katrs no savas vietas un dienas ceturtās daļas garumā lasīja Kunga, sava Dieva, bauslības grāmatu, bet otru ceturto daļu dienas tie sūdzēja grēkus un zemojās Kungam, savam Dievam.
4Uz paaugstinājuma stāvēja levīti: Jozua, Bānī, Kadmiēls, Šebanja, Šērēbja, Bunnī, Kenānī un skaļā balsī raudāja uz Kungu, savu Dievu.
5Levīti Jozua, Kadmiēls, Bānī, Hašabnja, Šērēbja, Hodija, Šebanja un Petahja sacīja: “Celieties, slavējiet Kungu, savu Dievu!
No mūžības līdz mūžībai
slavēts tavs godības vārds,
augstāks par visu slavu un svētību!
6Tu vienīgais Kungs,
tu veidoji debesis,
debesu debesis,
visus to pulkus,
zemi un visu uz tās,
jūru un visu tajā –
visu tu dari dzīvu!
Tev zemojas debesu pulki!
7 1Moz 12:1; 17:5 Tu esi Kungs Dievs,
tu izvēlējies Ābramu,
liki tam aiziet no kaldiešu Ūras,
devi tam vārdu Ābrahāms!
8 1Moz 15:18–21 Tu redzēji,
ka viņa sirds taisnīga,
slēdzi ar viņu derību,
ka dosi tam zemi –
kanaāniešu, hetiešu, amoriešu,
periziešu, jebūsiešu, girgašiešu, –
dosi tā pēcnācējiem!
Tu savu vārdu turēji,
jo tu esi taisns!
9 2Moz 3:7 Mūsu tēvu ciešanas Ēģiptē
tu uzlūkoji,
viņu raudas pie Niedru jūras
tu sadzirdēji!
10 2Moz 7:8–12:32 Zīmes un brīnumus
tu darīji faraonam,
visiem viņa kalpiem
un viņa zemes ļaudīm!
Tu zināji,
kā tie pār mums dižojās,
tu pierādīji savu vārdu
gluži kā šodien!
11 2Moz 14:21–29; 15:4–5 Tu viņu priekšā pāršķēli jūru,
tie šķērsoja jūru pa sausu zemi!
Viņu vajātājus tu iemeti dzīlē
kā akmeni varenos ūdeņos!
12 2Moz 13:21–22 Tu vadīji tos
ar mākoņu stabu dienā,
ar uguns stabu naktī,
lai ir gaisma ceļā,
pa kuru iet!
13 2Moz 19:18–23:33 Uz Sīnaja kalna tu nāci lejā,
no debesīm tu ar tiem runāji,
tu devi tiem taisnu tiesu,
patiesu bauslību,
labus likumus,
labas pavēles!
14Tu viņiem mācīji svēto sabatu,
pavēles, likumus, bauslību –
viņiem tos pavēlēji
caur savu kalpu Mozu!
15 2Moz 16:4–15; 17:1–7; 5Moz 1:2 Kad tie bija izsalkuši,
tu devi maizi no debesīm,
kad tie bija izslāpuši,
tu liki no klints plūst ūdenim!
Tu sacīji tiem: ejiet, mantojiet zemi!
Tu biji zvērējis viņiem to dot!
16 4Moz 14:1–4; 5Moz 1:26–33 Mūsu tēvi bija iedomīgi,
bija stūrgalvīgi, taviem baušļiem neklausīja!
17 2Moz 34:6; 4Moz 14:18 Tie liedzas klausīt!
Tavus darītos brīnumus
viņi neatceras –
stūrgalvīgi ieceļ vadoņus,
lai atgrieztos Ēģiptes verdzībā!
Bet tu, Dievs,
tu piedod, žēlo un apžēlo!
Lēns dusmās, dāsns žēlastībā!
Tu viņus nepamet!
18 2Moz 32:1–4 Kaut arī viņi sev izlēja metāla teļu
un sacīja: šis mums ir dievs,
kas no Ēģiptes izveda!
Tā viņi tevi zaimoja!
19 5Moz 8:2–4 Bet tu savā lielajā žēlastībā
tos tuksnesī nepameti!
Mākoņu stabs no tiem neatkāpās,
dienā vadīdams ceļā,
un naktī uguns stabs –
lai gaisma ceļā, pa kuru tie iet.
20Savu labo Garu tu devi,
lai tiem būtu padoms,
viņu mutēm tu neliedzi mannu,
viņu slāpēm tu devi ūdeni!
21Četrdesmit gadus tuksnesī baroji,
ka nenieka tiem netrūka –
apģērbs nedila, kājas netūka!
22 4Moz 21:21–35 Tu viņiem atdevi valstis un tautas,
tu tiem dalīji zemes,
tā viņi mantoja Sīhona zemi
un Hešbonas ķēniņa zemi,
un Bāšānas ķēniņa Oga zemi!
23 1Moz 15:5; 22:17; Joz 3:14–17 Viņu dēlus tu vairoji –
kā zvaigznes debesīs,
ievedi viņus zemē,
ko viņu tēviem solīji mantot!
24 Joz 11:23 Viņu dēli gāja un mantoja zemi!
Tu pakļāvi viņiem kanaāniešus,
tās zemes iemītniekus,
nodevi tos viņu rokās –
ķēniņus un vienkāršus ļaudis,
lai dara ar tiem pēc sava prāta!
25 5Moz 6:10–11 Viņi ieņēma cietokšņu pilsētas
un treknu zemi,
viņi ieguva namus,
pilnus visāda labuma,
un klints akas, vīnadārzus, olīvkokus,
un milzum daudz augļu koku!
Viņi ēda, pieēdās un kļuva trekni,
dzīvoja tavā lielajā labumā grezni!
26 Soģ 2:11–16 Bet viņi nepakļāvās,
pret tevi sacēlās,
tavu bauslību pavisam atmeta,
tavus praviešus,
kas liecināja, lai atgriežas pie tevis,
viņi nokāva –
tā viņi tevi zaimoja!
27Tad tu viņus atdevi pretiniekiem,
un tie viņus mocīja,
mokās viņi raudāja, sauca tevi,
un tu no debesīm uzklausīji,
jo tu esi liels žēlsirdībā!
Tu devi tiem glābējus,
tie viņus no ienaidniekiem izglāba!
28Bet, kad tiem bija miers,
tie atkal darīja ļaunu,
un tu tos pameti ienaidniekiem,
un tie pār viņiem valdīja,
tad raudot tie tevi sauca,
un tu no debesīm uzklausīji,
daudzkārt tu viņus atbrīvoji savā žēlsirdībā!
29 3Moz 18:5 Tu liecināji tiem,
lai atgriežas pie tavas bauslības,
bet viņi uzpūtās,
tavas pavēles neklausīja,
grēkoja pret tavu tiesu,
kas cilvēkam jāpilda, lai dzīvotu!
Tie bija stūrgalvīgi –
pagrieza muguru un neklausīja!
30 3Moz 18:5 Daudzus gadus
tu viņus panesi,
tu liecināji tiem
caur savu Garu,
caur saviem praviešiem!
Bet viņi neklausīja,
tādēļ tu viņus atdevi svešām tautām!
31Tu esi jo žēlsirdīgs,
tu nedarīji tiem galu,
tu viņus nepameti,
jo tu esi žēlsirdīgs Dievs,
tu esi žēlīgs!
32 3Moz 18:5 Jel, mūsu Dievs,
liels, varens, bijājams Dievs,
tu turi derību un žēlastību,
lai tev nešķiet mazas
visas grūtības,
kurās mēs nonākam –
mūsu ķēniņi, dižkungi,
mūsu priesteri, pravieši,
mūsu tēvi un visa tava tauta –
kopš Asīrijas ķēniņu laika
līdz pat šim laikam!
33Tu esi taisnīgs it visā,
kas nācis pār mums,
tu esi uzticīgs,
bet mēs esam ļauni!
34Mūsu ķēniņi un augstmaņi,
priesteri un mūsu tēvi
nav pildījuši tavu bauslību,
nav ievērojuši tavas pavēles
un tavas liecības, ko tu viņiem devi.
35Viņu pašu valstī,
savā lielajā labvēlībā
ko tu viņiem devi,
zemē, kas plaša un trekna, –
tu viņiem to devi! –
viņi tev nekalpoja,
neatkāpās no saviem
ļaunajiem darbiem!
36Redzi, šodien mēs esam vergi,
zemē, kuru tu devi mūsu tēviem,
lai mēs ēstu tās augļus un labumus,
redzi, šeit mēs esam vergi!
37Tās raža ienākas ķēniņiem,
kurus tu pār mums iecēli
mūsu grēku dēļ, –
pār mūsu miesu un lopiem
tie valda, kā viņiem tīk!
Mēs esam lielā postā!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
