1Ķēniņa Jārobāma astoņpadsmitajā gadā Jūdā sāka valdīt Abija –
2viņš valdīja Jeruzālemē trīs gadus. Viņa mātes vārds bija Mihājāhu, Ūrīēla meita no Gibas. Un bija karš starp Abiju un Jārobāmu.
3Abija devās uzbrukumā ar četri simti tūkstošiem varonīgu karavīru, bet Jārobāms lika pretī astoņi simti tūkstošus varonīgu karavīru.
4Tad Abija nostājās uz Cemāraima kalna Efraima kalnos un sacīja: “Klausies mani, Jārobām un Israēl!
5Vai tad nezināt, ka Kungs, Israēla Dievs, Israēla valsti uz mūžiem piešķīris Dāvidam un viņa dēliem ar sāls derību?
6Bet Jārobāms, Nebāta dēls, Sālamana, Dāvida dēla, kalps sacēlās pret savu kungu!
7Ap viņu salasījās visādi niekkalbji, nelieši, un tie viņu atbalstīja pret Rehabeāmu, Sālamana dēlu, kad Rehabeāms vēl bija bikls jauneklis un nevarēja tiem pretoties.
8Vai tagad jūs domājat pretoties Kunga valstij, kas nodota Dāvida dēliem?! Jūsu ir milzum daudz, jums ir zelta teļi – dievi, kurus Jārobāms jums darinājis!
9Vai tad jūs nepadzināt Kunga priesterus, Ārona dēlus, un levītus un neiecēlāt sev priesterus tāpat kā citu zemju tautas? Ikviens nāca un pats iecēla sevi par priesteri tam, kas nav Dievs, dodams jaunu vērsēnu un septiņus aunus.
10Bet mums ir Kungs, mūsu Dievs, un mēs viņu neesam atmetuši, un Kungam kalpo priesteri, Ārona dēli, un levīti tiem piekalpo.
11Sadedzināmā upura dūmi ik rītu un vakaru ceļas pie Kunga, kā arī vīraka smarža, uz tīra zelta galda ir upurmaizes, uz zelta gaismekļu pamatnēm ik vakaru gail eļļas lukturīši, jo mēs ievērojam, ko Kungs, mūsu Dievs, ir noteicis – taču jūs viņu atmetāt!
12Un, redzi, Dievs ir ar mums, viņš ir mūsu vadonis, un viņa priesteri pūš pret jums kara taures, Israēla dēli! Jūs nekarosiet pret Kungu, savu tēvu Dievu, tas jums neizdosies!”
13Jārobāms lika tos apiet, doties uz slēpni un nokļūt tiem aizmugurē. Viņi bija gan Jūdas priekšā, gan slēpnī aizmugurē.
14Jūda paraudzījās visapkārt, un redzi – jākaro gan priekšā, gan aizmugurē! Tad viņi piesauca Kungu, un priesteri pūta taures,
15un visi jūdi kliedza. Jūdiem kliedzot, Dievs sita Jārobāmu un visu Israēlu Abijas un Jūdas priekšā.
16Israēla dēli bēga no Jūdas, bet Dievs tos bija nodevis viņiem –
17Abija ar saviem ļaudīm tos kāva lielā slaktiņā. Israēlā nokauti krita pieci simti tūkstoši izlases vīru.
18Israēla dēli todien tika pazemoti, bet Jūdas dēli bija stipri, jo viņi paļāvās uz Kungu, savu tēvu Dievu.
19Abija vajāja Jārobāmu un atņēma tam pilsētas – Bēteli un tās ciemus, Ješānu un tās ciemus, kā arī Efronu un tās ciemus.
20Abijas dienās Jārobāma spēks zuda, Kungs viņu sita, un viņš nomira.
21Abija kļuva stiprs. Viņš ņēma četrpadsmit sievas, un tās viņam dzemdēja divdesmit divus dēlus un sešpadsmit meitas.
22Pārējie Abijas darbi, viņa gaitas un tas, ko viņš sacījis, ir rakstīts pravieša Ido skaidrojumos.
23Abija apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Āsa. Viņa dienās zemē bija miers desmit gadus.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
