1 2Moz 32:11–14; 4Moz 14:13–19; 1Sam 7:5–9 Kungs man teica: “Pat ja manā priekšā stāvētu Mozus un Samuēls, mana dvēsele nav pie šīs tautas, – sūti tos projām no manis, lai tie iet prom!
2Atkl 13:10Un, kad tie tev teiks: kurp mums jāiet? – tad saki tiem: tā saka Kungs:
kuri nāvei, tie nāvei,
kuri zobenam, tie zobenam,
kuri badam, tie badam,
kuri gūstam, tie gūstam!
3Un es piemeklēšu tos ar četrām sērgām, saka Kungs, ar zobenu, kas kauj, ar suņiem, kas izvazā, ar debesu putniem un zemes zvēriem, kas rij un posta!
42Ķēn 21:1–16; 2L 33:1–9Es darīšu tos par briesmu tēlu visām zemes valstībām – tā dēļ, ko Jeruzālemē darīja Jūdas ķēniņš Manase, Hizkijas dēls.
5Kas apžēlosies par tevi, Jeruzāleme,
kas jutīs tev līdzi,
kas vērsīsies pie tevis,
lai pajautātu:
vai tev klājas labi?
6Tu atmeti mani,
saka Kungs,
tu kāpies atpakaļ,
un es izstiepu savu roku
un nopostīju tevi!
Es esmu noguris
par tevi apžēloties.
7Ar vētījamo lāpstu
es tos izvētīju zemes vārtos,
savu tautu bez bērniem atstāju un izdeldēju,
jo no sava ceļa tie novērsās!
8Darīju, ka viņu atraitņu
ir vairāk nekā jūrā smilšu,
viņu jaunekļu mātēm es uzsūtīju nīdētāju
ap pusdienas laiku,
es liku, lai piepeši
tiem uzkrīt bailes un šausmas.
9Novīta tā, kas bija septiņus dzemdējusi,
nonīka viņas dvēsele,
viņas saule pa dienu norietēja,
viņa tika apkaunota un pievilta.
Un, kas tiem atlicis,
to es atdošu zobenam
viņu naidnieku priekšā,”
saka Kungs.
Jeremijas žēlabas un Kunga mierinājums10Vai! man, manu māt,
ka tu mani dzemdēji –
strīdnieku un ķildnieku
pret visu zemi;
es neesmu aizņēmies,
un no manis nav aizņēmušies,
bet lād mani visi!
11Kungs teica:
“Es tevi atbrīvošu ar labu,
es darīšu, ka naidnieks vēl nolūgsies tevi
ļaunā un nelaimes laikā!
12Vai ar dzelzi var pārsist
ziemeļu dzelzi un varu?
13Tavus labumus un dārgumus
es par velti atdošu laupīt –
par visiem taviem grēkiem
visās tavās robežās.
14Es tevi vedīšu pie
taviem naidniekiem uz zemi, ko nepazīsti,
jo manās dusmās iedegās uguns,
pār jums tā degs!”
15Kungs, tu zini!
Atceries mani, uzmeklē mani,
atrieb mani maniem vajātājiem!
Pacieties, nepaņem mani!
Zini – tevis dēļ mani izsmej!
16Tavi vārdi atradās,
un es tos apēdu,
un tavi vārdi
bija manam priekam un manas sirds līksmei,
jo es esmu saukts tavā vārdā,
Kungs, Pulku Dievs!
17Smējēju pulkā es nesēdēju un nelīksmoju,
es sēdēju viens tava spēka dēļ:
es sēdēju, jo ar dusmām tu mani pildīji!
18Kādēļ manas sāpes ilgst mūžam
un sirguļo mana brūce,
liedzas dziedējama?
Vai tu mānīsi mani
kā strauts, kas vasarā izsīkst?
19Tādēļ tā saka Kungs:
“Ja tu atgriezīsies,
es tevi ņemšu pie sevis
un tu stāvēsi manā priekšā,
un, ja tu atšķirsi cēlo no nevērtīgā,
tu būsi kā mana mute!
Viņi atgriezīsies pie tevis,
bet tu pie tiem neatgriezies!
20Es likšu tevi šai tautai
par nepieejamu vara mūri,
un viņi karos pret tevi,
bet tevi nepievārēs,
jo es esmu ar tevi,
lai tevi glābtu un pestītu,”
saka Kungs.
21“Es tevi izpestīšu no ļauno rokas
un izpirkšu tevi no varmāku nagiem!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
