1Tad Jerubaāls, tas ir Gideons, un visi ļaudis, kas bija kopā ar viņu, rīta agrumā apmetās nometnē pie Harodas avota. Midjāna nometne bija uz ziemeļiem ielejā pie Mores kalna.
2Un Kungs teica Gideonam: “Pārāk daudz ļaužu ir kopā ar tevi, lai es nodotu Midjānu viņu rokās, ka Israēls nepaaugstinātos, sacīdams: mūsu paša roka ir mūs izglābusi!
35Moz 20:8Tāpēc izziņo, ļaudīm dzirdot: kurš bīstas un baiļojas, lai griežas atpakaļ un dodas prom no Gileāda kalna!” Tad divdesmit divi tūkstoši no ļaudīm griezās atpakaļ, bet desmit tūkstoši palika.
4Kungs teica Gideonam: “Vēl ir par daudz ļaužu. Noved tos pie ūdens, tur es tev tos atlasīšu. Par kuru es tev teikšu, ka tam jāiet tev līdzi, tas lai iet tev līdzi, bet visi, par kuriem es teikšu, ka tiem nav jāiet tev līdzi, lai neiet!”
5Tad viņš noveda ļaudis pie ūdens, un Kungs teica Gideonam: “Visus tos, kas lok ūdeni ar mēli kā suns, nostādi atsevišķi, un tāpat visus, kas metas ceļos, lai dzertu.”
6Tie, kuri laka no rokas mutē, bija trīs simti vīru, bet visi pārējie ļaudis ūdeni dzēra, nometušies ceļos.
7Tad Kungs teica Gideonam: “Ar šiem trīs simti vīriem, kuri laka, es jūs izglābšu un nodošu Midjānu jūsu rokā, bet pārējie ļaudis lai dodas mājās.”
8Ļaudis ņēma pārtiku un savus pūšamos ragus, un viņš aizsūtīja uz teltīm visus pārējos Israēla vīrus, bet tos trīs simtus viņš paturēja. Un midjāniešu nometne bija ielejā lejpus tiem.
9Tajā pašā naktī Kungs viņam teica: “Celies, ej lejā pret nometni, jo es to esmu nodevis tavā rokā!
10Bet, ja tu baidies doties lejā, ej uz nometni kopā ar savu puisi Puru
11un ieklausies, ko viņi runā, – tad tavas rokas kļūs stipras, un tad dodies pret nometni!” Un viņš kopā ar savu puisi Puru nokāpa līdz nometnes priekšējām rindām.
12Midjānieši, amālēkieši un visi austrumnieku dēli gulēja ielejā kā siseņu bars, un viņu kamieļi bija bez skaita – tik daudz kā smiltis jūrmalā!
13Gideons nāca, un, redzi, kāds vīrs atstāstīja sapni savam biedram. Viņš sacīja: “Redzi, es redzēju sapni. Skatos – apaļš miežu maizes klaips veļas uz midjāniešu nometni, nonāk līdz teltij, atsitas pret to, un tā krīt. Apgāž telti kājām gaisā, un tā paliek guļam.”
14Viņa biedrs atbildēja: “Tas nav nekas cits kā israēliešu vīra Gideona, Joāša dēla, zobens! Dievs ir nodevis viņa rokā Midjānu un visu šo nometni!”
15Kad Gideons dzirdēja sapņa atstāstījumu un skaidrojumu, viņš zemojās un, atgriezies Israēla nometnē, sacīja: “Celieties, jo Kungs midjāniešu nometni ir nodevis jūsu rokā!”
16Viņš sadalīja trīs simti vīrus trīs grupās, deva visiem pūšamos ragus un tukšas krūkas, kurās iekšā bija lāpas.
17Viņš tiem teica: “Skatieties uz mani un dariet tāpat. Redzi, kad es nonākšu līdz nometnes malai, tad dariet tāpat kā es.
18Kad es pūtīšu ragu – tad lai visi, kas kopā ar mani, dara tāpat kā es! Tad arī jūs pūtiet ragus visapkārt nometnei un sauciet: Kungam un Gideonam!”
19Gideons kopā ar simts vīriem nonāca līdz nometnes malai vidējās sardzes sākumā, kad tie tikko bija nomainījuši sargus. Viņi pūta ragus un sadauzīja krūkas, kas tiem bija rokās.
20Visas trīs grupas pūta ragus un sasita krūkas, turēdami kreisajā rokā lāpas un labajā – ragus, ko pūst. Viņi kliedza: “Zobens Kungam un Gideonam!”
21Ikviens palika stāvam savā vietā apkārt nometnei. Bet nometnē visi skraidīja, bļaustījās un bēga.
22Kad viņi pūta trīs simti ragus, Kungs vērsa ikviena vīra zobenu citam pret citu visā nometnē, un viss karaspēks bēga līdz pat Bētšitai uz Cerēras pusi un līdz Ābelmholas robežai pie Tabātas.
23Tad tika sasaukti Israēla vīri no Naftaļa, Ašera un visa Manases, un tie vajāja Midjānu.
24Gideons izsūtīja vēstnešus visos Efraima kalnos, vēstīdams: “Nāciet lejā pret Midjānu un ieņemiet pirms tiem ūdeņus līdz Bētbārai un Jordānu.” Un visi Efraima vīri tika sasaukti, un tie ieņēma ūdeņus līdz Bētbārai un Jordānu.
25Viņi sagūstīja divus Midjāna vadoņus – Orēbu un Zeēvu. Orēbu viņi nokāva pie Orēba klints, bet Zeēvu – pie Zeēva vīnspaida. Tā viņi vajāja Midjānu. Bet Orēba un Zeēva galvas pāri Jordānai viņi atnesa Gideonam.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
