Ecehiēla 1 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Četru tēlu redzējums Ecehiēlam

1 Atkl 19:11 Tas notika trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es ar izsūtītajiem biju viņpus Kebaras upes, – debesis atvērās, un es redzēju Dieva parādību.

22Ķēn 24:10–16; 2L 36:9–10Šā mēneša piektajā dienā – bija ķēniņa Jehojāhīna piektais gūsta gads –

3Kunga vārds nāktin nāca pār Ecehiēlu, priestera Būzī dēlu, kaldiešu zemē viņpus Kebaras upes – tur Kunga roka bija pār viņu.

4Es skatījos, un redzi – negaisa viesulis nāca no ziemeļiem – milzīgs mākonis un liesmojoša uguns, visapkārt tai spožums, un vidū tā mirdzēja kā dzintars.

5Atkl 4:6Šķita, ka vidū ir četras būtnes, kas izskatījās kā cilvēki.

6Ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni.

7To kājas bija taisnas, bet kāju pēdas kā teļa nagi, un tie spīdēja kā spodrināts varš.

8Zem spārniem tiem visās četrās pusēs bija cilvēka rokas. Tiem bija gan četras sejas, gan četri spārni.

9Spārni saskārās viens ar otru. Kad tie gāja, tie nepagriezās, bet ikviens devās taisni uz priekšu.

10Ech 10:14; Atkl 4:7Izskats tiem bija šāds – katram bija cilvēka seja un labajā pusē lauvas seja, kreisajā pusē katram bija vērša seja un katram bija ērgļa seja.

11To sejas un spārni bija vērsti augšup, divi spārni saskārās kopā, bet ar otriem diviem tie aizsedza savu ķermeni.

12Ikviens devās taisni uz priekšu – tie devās turp, kurp gars tos veda, un, kad tie gāja, tie nepagriezās.

13Atkl 4:5Šīs būtnes izskatījās kā degošas ogles, tās bija kā lāpas. Kā spoža uguns šaudījās starp būtnēm, un no uguns plaiksnīja zibens.

14Būtnes šaudījās kā zibens turp un atpakaļ.

15 Ech 10:9–13 Es skatījos uz būtnēm, un redzi – tām priekšā iesāņus uz zemes bija riteņi, pavisam četri.

16Izskatījās, ka riteņi darināti no topāza. Visi četri bija līdzīgi pēc izskata un darināti tā, ka ritenis bija ritenī,

17tie gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās.

18Atkl 4:8Riteņu loki bija augsti un biedējoši, visi četri loki visapkārt bija pilni acu.

19Kad būtnes gāja, tām blakus gāja arī riteņi, un, kad tās pacēlās virs zemes, pacēlās arī riteņi.

20Kad vien gars gribēja iet, gāja arī tās un riteņi cēlās kopā ar tām, jo būtņu gars bija riteņos.

21Kad tās gāja, arī tie gāja, un, kad tās apstājās, arī tie apstājās. Kad tās pacēlās virs zemes, kopā ar tām cēlās riteņi, jo būtņu gars bija riteņos!

Dieva godības atklāšanās

22 Atkl 4:6 Virs būtņu galvām bija it kā debesjums – spožs kā ledus, baisi tas pletās pār to galvām.

23Būtņu spārni zem debesjuma bija izstiepti viens pret otru. Katrai bija divi spārni apsegam – ikviena ar diviem sedza savu ķermeni.

24Atkl 1:4–15; 19:6Es dzirdēju spārnus švīkstam kā varenus ūdeņus krācam, kā Visuvarenā balsi. Kad tās gāja – šalca kā negaisā, kā kara troksnī. Apstājoties tās spārnus nolaida.

25Un, kad tās nolaida spārnus, atskanēja balss no debesjuma, kas tām bija virs galvas.

26Ech 10:1; Atkl 4:2–3Virs debesjuma, kas pār to galvām, – kaut kas pēc skata kā safīrs, līdzīgs tronim! Virs tā, kas līdzīgs tronim, kāds – pēc izskata līdzīgs cilvēkam – virs tā visa!

27Ech 8:2 Es redzēju viņam visapkārt kā ugunīgi mirdzošu dzintaru! Gar viņa gurniem gan uz augšu, gan uz leju es redzēju šo uguni, šo spožumu visapkārt viņam –

28kā varavīksne mākoņos lietainā dienā bija spožums visapkārt viņam. Viņš bija līdzīgs Kunga godībai. Es viņu ieraudzīju, kritu uz sava vaiga un dzirdēju balsi.