Vaimanu dziesmas 2 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Dieva dusmas pār Israēlu

1Ak vai!

Aptumšo dusmās Kungs Ciānas meitu,

met zemē no debesīm Israēla spožumu,

savu kājsolu neatmin dusmu dienā.

2Bez žēluma aprij Kungs Jēkaba mājokļus,

niknumā sagrauj Jūdas meitas mūrbalstus,

sviež zemē un apgāna valsti un augstmaņus.

3Aplauž dusmu kvēlē Israēla ragu,

atrauj savu labo roku,

naidniekiem nākot,

Jēkabā deg viņš kā uguns, rijot visapkārt.

4Velk loku kā naidnieks,

kā pretinieks ceļ savu labo roku,

nokauj visus, kas acij tīk,

Ciānas meitas teltī kā uguni lej savas dusmas.

5Kungs top kā naidnieks, aprij Israēlu,

aprij pilis, sagrauj cietokšņus,

liek Jūdas meitu vaimanu vaimanās.

6Gāž savu telti kā dārza slietni, grauj svētku vietu,

liek aizmirst Kungs Ciānā svētkus un sabatu,

dusmu bardzībā atstumj ķēniņu, priesteri.

7Atmetis Kungs savu altāri, atraidījis savu svētnīcu,

dod naidnieka rokā tās piļu mūrus,

tie klaigā Kunga namā kā svētku dienā.

8Sagraut grib Kungs Ciānas meitas mūri,

liek mēru, neattur savu grāvēju roku,

sērot liek valnim un mūrim, noslīgst tie kopā.

9Grimst zemē tās vārti, viņš salauž, satriec to aizšaujamos,

tās ķēniņš un augstmaņi ir starp citām tautām.

Nav bauslības! Pat pravieši nerod atklāsmi no Kunga!

10Sēž zemē klusi Ciānas meitas vecie,

ber pīšļus uz galvas, apjož maisus,

Jeruzālemes jaunavas zemu liec galvas.

11Manas acis dēd asarās, rūgst manas iekšas,

manas aknas izgāztas zemē manas tautmeitas posta dēļ,

jo nobeidzas bērni un zīdaiņi pilsētas ielās.

12Savām mātēm tie saka: kur maize un vīns? –

kad kā ievainoti nobeidzas pilsētas ielās,

kad izlaiž dvēseles mātēm pie krūts.

13Ko lai tev saku, kam lai līdzinu tevi, Jeruzālemes meita,

kam lai līdzinu tevi, kā lai mierinu,

jaunava, Ciānas meita,

jo liels kā jūra tavs posts, kas dziedinās tevi?

14Tavi pravieši redz māņus, melš niekus

un neatklāj tavu vainu, lai tavu likteni novērstu,

viņi pravieto tev māņus un maldus.

15Sit plaukstas visi garām ejošie,

svilpj, krata galvas par Jeruzālemes meitu:

vai šī ir pilsēta, par ko saka:

daiļuma pilnība, visas zemes prieks?

16Viņi atpleš muti pret tevi, tavi naidnieki,

svilpj, griež zobus, sauc: aprijām,

jā! – še gaidītā diena, nu ir, nu redzam!

17Kā domāja – darīja Kungs, pildīja sacīto,

kā sendienās nolicis, noplēš – un nav viņam žēl,

ļauj naidniekam līksmot par tevi

un ceļ tava pretinieka ragu.

18Ciānas meitas mūri, kliedziet no sirds uz Kungu,

lieciet asarām triekties kā strautam dienu un nakti,

nesnaudiet, neļaujiet acij rimt.

19Celies, kliedz naktī, nakts sardzes sākumā,

izlej kā ūdeni sirdi Kunga vaiga priekšā,

pacel uz viņu rokas tavu bērnu dvēseles dēļ,

badā tie vārgst uz katra stūra.

20Redzi, Kungs, skaties, kam darīji pāri,

vai lai sievas ēd savas miesas augli – auklētos bērnus?

Vai lai tiek nokauti Kunga svētnīcā priesteri, pravieši?

21Guļ zemē uz stūriem – vecs un jauns,

manas jaunavas, jaunekļi krita no zobena,

tu kāvi dusmu dienā, slaktēji, nežēloji.

22Kā uz svētkiem tu sasauc man briesmas visapkārt,

Kunga dusmu dienā ne izbēga kāds, ne izdzīvoja,

ko auklēju, audzināju – to nobeidza naidnieks.