1Tad viss viņu pulks cēlās un veda Jēzu pie Pilāta.
2Tie sāka viņu apsūdzēt: “Mēs atradām, ka viņš kūda mūsu tautu un aizliedz maksāt nodokļus cēzaram, un apgalvo, ka ir Kristus, Ķēniņš.”
3Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Un viņš atbildēja: “Tu to saki.”
4Tad Pilāts sacīja virspriesteriem un ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu šajā cilvēkā.”
5Bet tie neatlaidās: “Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, no Galilejas līdz šejienei.”
Jēzu sūta pie Hēroda6To izdzirdējis, Pilāts jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis,
7un, uzzinājis, ka viņš ir pakļauts Hērodam, tas nosūtīja viņu pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.
8Ieraudzījis Jēzu, Hērods ļoti nopriecājās, jo jau labu laiku vēlējās viņu redzēt, tādēļ ka bija dzirdējis par viņu un cerēja kādu zīmi no viņa ieraudzīt.
9Tas viņu visādi iztaujāja, bet viņš neko tam neatbildēja.
10Virspriesteri un rakstu mācītāji tur stāvēja un neatlaidīgi viņu apsūdzēja.
11Hērods kopā ar saviem karavīriem izturējās nicinoši pret viņu un ņirgājās, tad ieģērba viņu krāšņās drānās un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.
12Todien Hērods un Pilāts kļuva draugi; pirms tam viņi bija naidā viens ar otru.
Jēzum piespriež nāves sodu(Mt 27:15–26; Mk 15:6–15; Jņ 18:39–19:16)13Bet Pilāts, sasaucis virspriesterus, vadoņus un tautu,
14tiem sacīja: “Jūs esat atveduši pie manis šo cilvēku, kurš it kā musinot tautu uz atkrišanu, un, redzi, jūsu priekšā viņu nopratinājis, es neatradu šajā cilvēkā nekādu vainu, par ko jūs viņu apsūdzat.
15Arī Hērods nekā nav atradis, jo tas atsūtīja viņu atpakaļ pie mums; redzi, viņš neko nav darījis, par ko būtu pelnījis nāvi,
16tādēļ es pārmācīšu viņu un atlaidīšu.”
18Bet viss pūlis sāka kliegt, saukdams: “Nost ar šo! Atlaid mums Barabu!”
19Tas bija iemests cietumā nemieru un slepkavības dēļ, kas notikusi pilsētā.
20Pilāts vēlreiz viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.
21Bet tie kliedza: “Sit viņu krustā! Sit viņu krustā!”
22Tad viņš trešo reizi tiem sacīja: “Ko sliktu tad viņš ir izdarījis? Neredzu nekāda iemesla, kādēļ viņš būtu pelnījis nāvi, tādēļ pārmācīšu viņu un atlaidīšu.”
23Bet tie neatlaidās, ar skaļu kliegšanu prasīdami sist viņu krustā, un viņu kliegšana guva virsroku.
24Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu prasību.
25Viņš atlaida to, kas bija iemests cietumā par nemieru celšanu un slepkavību, to, kuru viņi lūdza, bet Jēzu nodeva viņu gribai.
Jēzus krustā sišana(Mt 27:32–44; Mk 15:21–32; Jņ 19:17–27)26Kad viņu veda prom, tie sagrāba kādu kirēnieti Sīmani, kurš nāca no lauka, un piespieda, lai tas nes krustu aiz Jēzus.
27Viņam sekoja liels ļaužu pulks un sievietes, kas vaimanāja un apraudāja viņu.
28Pagriezies pret tām, Jēzus sacīja: “Jeruzālemes meitas, neraudiet par mani, raudiet par sevi un saviem bērniem,
29jo, redzi, nāks dienas, kad teiks: laimīgas ir neauglīgās un klēpji, kas nav dzemdējuši, un krūtis, kas nav zīdījušas.
30: “Šis ir jūdu Ķēniņš.”
39Viens no pakārtajiem noziedzniekiem viņu zaimoja, sacīdams: “Vai tad tu neesi Kristus? Izglāb pats sevi un arī mūs!”
40Bet otrs viņu aprāja: “Vai tu nebīsties Dieva? Tev taču ir tāds pats sods.
41Mēs ciešam taisnīgi, saņemdami pelnīto par saviem darbiem, bet viņš nav darījis nekā ļauna.”
42Un viņš sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.”
43Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.”
Jēzus nāve(Mt 27:45–56; Mk 15:33–41; Jņ 19:28–30)44Tas bija ap sesto stundu, un tumsa pārklāja visu zemi līdz devītajai stundai,
45jo saule aptumšojās. Un tempļa priekškars tika pārplēsts vidū pušu.
46Ps 31:6Jēzus skaļā balsī iesaucās: “Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” To pateicis, viņš nomira.
47Centurions, to redzēdams, slavēja Dievu un teica: “Patiesi šis bija taisns cilvēks.”
48Visi ļaužu pūļi, kas bija ieradušies, lai skatītos, to redzot, izklīda, sizdami sev pa krūtīm.
49Lk 8:2–3Visi tie, kas viņu pazina, arī sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, stāvēja attālāk un redzēja visu, kas notiek.
Jēzus guldīšana kapā(Mt 27:57–61; Mk 15:42–47; Jņ 19:38–42)50Un, redzi, kāds sinedrija loceklis, labs un taisnīgs vīrs, vārdā Jāzeps, nepiekrita sinedrija lēmumam un rīcībai.
51Viņš nāca no jūdu pilsētas Arimatejas un gaidīja Dieva valstību.
52Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.
53Noņēmis tās no krusta, viņš tās ietina smalkā linu audeklā un ielika klintī izcirstā kapā, kur neviens vēl nebija guldīts.
54Tā bija sagatavošanās diena, un tuvojās sabats.
55Sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, gāja nopakaļ un redzēja kapu un kā tika noliktas viņa miesas.
562Moz 20:10; 5Moz 5:14Atgriezušās mājās, tās sagatavoja smaržīgas zāles un svaidāmo eļļu un sabatu pavadīja mierā pēc bauslības.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
