1Vai! tiem, kas iecerējuši nekrietnību,
kas savās guļvietās izprāto ļaunu,
ar rīta gaismu viņi to paveic,
jo viņi to spēj!
2Viņi iekāro laukus un sagrābj tos,
tāpat namus un atņem tos!
Viņi padzen cilvēku no sava nama,
vīru no sava mantojuma.
3Tādēļ tā saka Kungs:
“Redzi, ļaunu es esmu iecerējis pret šo dzimtu,
no tā jūs nepasargāsiet savus skaustus,
augstprātībā vairs nestaigāsiet,
jo šis ir ļauns laiks!”
4Todien jūs izzobos ar parunu,
jums uzdziedās raudu dziesmu:
“Mēs postīt izpostīti,
manas tautas mantojuma daļu viņš izmaina! –
Ak, kādēļ viņš man to atņem,
atkritējiem viņš izdāļā mūsu tīrumus?!”
5Tādēļ Kunga sapulcē tev nebūs neviena,
kas sadala zemi pēc lozes.
Viltus pravieši un sludinātāji6Ar putām uz lūpām tie sludina: “Jel nesludiniet ar putām uz lūpām!”
Lai tie viņiem nesludina, lai nav jākrīt kaunā!
7Jēkaba nams, tā tiek runāts:
“Vai tik vājš ir Kunga gars,
ka šie būtu viņa darbi?”
Vai mani vārdi nedara labu
tiem, kas iet taisnus ceļus?
8Nupat vēl bija mani ļaudis –
nu kļuvuši par naidniekiem!
Pretimnācējam laupāt apmetni un svārkus,
mierīgiem ceļiniekiem klājas, kā nākot no kara!
9Manas tautas sievas jūs patriecat
no viņu jaukajiem namiem!
Viņu bērniem jūs atņemat
uz mūžiem manu krāšņumu!
10Celieties un ejiet! –
Šī nav vieta atpūtai,
un, tādēļ ka nešķīsta,
tā tiks sagrauta un necelsies!
11Ja nāktu vīrs, viltus garā runādams melus:
“Es tev sludināšu par vīnu un stipru dziru…” –
tas būtu īstais sludinātājs šai tautai!
Apsolījums Israēla atlikumam12Es lasīt uzlasīšu jūs visus, Jēkab,
pulcēt sapulcēšu Israēla atlikumu,
savākšu vienkop kā avis aplokā –
kā ganāmpulks ganībās drūzmēsies ļaudis.
13Ceļa lauzējs kāpj augšā viņiem pa priekšu,
tie izlaužas cauri vārtiem un iziet pa tiem,
viņu ķēniņš dodas pa priekšu,
un Kungs viņus vada!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
