1Tagad klausies, Jēkab, mans kalps,
un Israēl, mans izredzētais,
2tā saka Kungs, tavs Radītājs,
kas tevi no mātes klēpja veidojis,
viņš tev palīdzējis:
nebīsties, mans kalps Jēkab,
Ješurūn, mans izredzētais!
3Kā es izleju ūdeni pār sausu zemi
un straumes pār kalšņu,
tāpat es izliešu savu Garu pār taviem pēcnācējiem
un savu svētību pār tiem, kas celsies no tevis,
4tie sadīgs kā zāle,
kā vītoli pie ūdens straumēm,
5viens sacīs: Kungam es piederīgs, –
un sauksies Jēkaba vārdā,
un cits pašrocīgi rakstīs: Kungam, –
un nēsās Israēla vārdu.
6 Jes 48:12; Atkl 1:17; 22:13 Tā saka Kungs, Israēla Ķēniņš,
Izpircējs, Pulku Kungs:
es esmu pirmais, un es esmu pēdējais,
nav cita Dieva bez manis!
7Kurš ir kā es? – lai runā,
lai saka un izklāsta –
kopš es iedibināju mūžīgo tautu
līdz pat tam, kas vēl nāks, –
lai stāsta! –
8Nebīsties un nebaiļojies –
vai jau izsenis es neesmu tev to sacījis un sludinājis,
un jūs esat mani liecinieki –,
vai ir vēl kāds cits Dievs bez manis!?
Nav citas klints, es nezinu tādu!”
Bezvērtīgo elku tēlu taisītāji9Visi, kas darina tēlus, ir niekkalbji,
viņu dārgumi tiem neko nedod,
viņu liecinieki neko nav redzējuši,
un tie nezina, ka paliks kaunā!
10Kas darinās dievus un lies tēlus,
kuri nedod nekādu labumu, –
11tie paši un viņu biedri tiks kaunā,
un amatnieki tik cilvēki vien,
lai tie visi sapulcējas un nostājas –
visi nobīsies un paliks kaunā!
12Kalējs ar sitamo uz oglēm darina,
ar āmuru veido to, ar savu stipro roku sastiprina;
bet, kad izsalcis, tad nav spēka,
ja ūdeni nepadzeras, tad pagurst!
13Kokgriezējs nostiepj auklu, ar irbuli izzīmē,
ar grebli izgrebj, ar cirkuli apvelk
un taisa to pēc cilvēka veidola,
pēc cilvēka krāšņuma – lai mīt mājā!
14Viņš cērt sev ciedrus,
ņem cipresi vai ozolu,
kas mežā starp kokiem uzaudzis,
iestāda egli, un lietus to audzē,
15tas ļaudīm ir kurināmais,
to ņem un sildās
vai dedzina un cep uz tā maizi,
arīdzan uztaisa par dievu un zemojas tam,
darina tēlu un krīt zemē tā priekšā!
16Pusi sadedzina ugunī,
lai paēstos gaļu,
cep liesumu un ēd līdz sātam,
ņem siltumam un saka:
heijā! Man silti, es redzu, kā kuras!
17Bet atlikumu uztaisa par dievu un elku,
krīt zemē tā priekšā un zemojas tam,
pielūdz un saka:
glāb mani, tu esi mans dievs!
18Viņi nezina un nejēdz,
acis tiem aizdarītas, ka neredz,
un sirdis – ka nesaprot!
19Nevienam tas nenāk ne prātā,
neviens neatzīst, neapjēdz un nesaka:
pusi es sadedzināju ugunī,
cepdams uz oglēm maizi,
cepu gaļu un ēdu,
bet to, kas palika pāri,
uztaisīju par pretekli
un zemojos koka kluča priekšā!
20Kas pārtiek no pīšļiem,
tas savu sirdi pakļauj maldiem,
tas nevar pats sevi glābt,
tas neteiks: vai ne meli pie manas labās rokas?
Israēls nav aizmirsts21Atceries to, Jēkab
un Israēl, jo tu mans kalps,
es tevi radīju, tu mans kalps,
Israēl, es tevi neaizmirsīšu!
22Kā mākoni es aiztrencu tavus noziegumus,
kā dūmaku tavus grēkus –
atgriezies pie manis, es tevi esmu izpircis!
23Dziediet, debesis, jo Kungs rīkojas,
līksmojiet, zemes dzīles,
lai izlaužas gaviles ik kalnam
un visiem kokiem mežā,
jo Kungs izpircis Jēkabu
un viņš tiks daudzināts Israēlā!
24Tā saka Kungs, tavs Izpircējs,
kas tevi veidojis kopš mātes klēpja:
“Es, Kungs, esmu radījis visu,
viens pats izstiepis debesis
un izpletis zemi –
kas bija kopā ar mani?! –
25 1Kor 1:20 Kas liek izgāzties krāpnieku zīmēm,
kas pareģus par ākstiem dara,
kas gudros atsēdina
un viņu zinības vērš muļķībā?!
26Kas piepilda savam kalpam solīto,
kas savu vēstnešu sacīto apstiprina,
kas saka Jeruzālemei: tā būs apdzīvota! –
un Jūdas pilsētām: jūs atkal uzcels,
jūsu drupas es atkal uzsliešu!
27Kas saka dzīlei: kalsti!
Tavas upes es nosusināšu!
28 2L 36:23; Ezr 1:2 Kas saka par Kīru: viņš ir mans gans,
viņš pildīs manu gribu, –
un sacīs Jeruzālemei: atkal tu tiksi uzcelta! –
un templim: tev atkal liks pamatus!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
