1Tagad tā saka Kungs,
tavs Radītājs, Jēkab,
tavs Veidotājs, Israēl:
“Nebaidies, es tevi izpirkšu,
es tevi nosaucu tavā vārdā,
tu esi mans!
2Kad tu iesi caur ūdeņiem,
es būšu ar tevi,
un cauri upēm,
tās tevi neaizraus,
kad caur uguni iesi, tu nesadegsi,
liesma tevi neapsvilinās!
3Jo es esmu Kungs, tavs Dievs,
Israēla Svētais ir tavs glābējs,
par tevis izpirkšanu es atdevu Ēģipti,
Kūšu un Sebu – par tevi!
4Tādēļ ka esi man vērtīgs,
tu pagodināts, un es mīlu tevi –
es atdošu ļaudis par tevi
un tautas par tavu dzīvību!
5Nebīsties, jo es esmu ar tevi,
tavus pēcnācējus es pārvedīšu no austrumiem,
no vakariem tevi sapulcēšu,
6ziemeļiem es teikšu: atdodiet, –
un dienvidiem: neturiet ciet!
Pārvediet manus dēlus no tālienes
un manas meitas no zemes malas! –
7visus, kas saukti manā vārdā,
ko es esmu radījis savam godam,
veidojis un pats taisījis!”
8Akla tauta, kaut tiem ir acis,
un kurlie, kaut tiem ir ausis, – lai nāk!
9Visas tautas nu sapulcētas,
ļaudis kopā sanākuši,
kurš no tiem var pastāstīt,
kas bijis iepriekš, mums pasacīt –
lai tie dod savas liecības un būs attaisnoti,
lai klausās un saka: tā patiesība!
10“Jūs mani liecinieki,” saka Kungs,
“un mani kalpi, ko izvēlējos,
tādēļ atzīstiet un uzticieties man,
apjēdziet, ka es tas esmu,
pirms manis neviena Dieva nav bijis
un nebūs pēc manis!
11Es, es esmu Kungs,
nav cita Glābēja bez manis!
12Es pasludināju, un es izglābu,
es jums jau sacīju:
jums nav neviena cita,
un jūs esat mani liecinieki, saka Kungs,
un es esmu Dievs!
13Jau kopš tās dienas es tas esmu,
neviens neglābsies no manas rokas.
Kad es daru – kurš stāsies pretī?!”
14Tā saka Kungs, jūsu Izpircējs, Israēla Svētais:
“Pēc jums es sūtīšu uz Bābeli,
un aizvedīšu kā bēgļus visus kaldiešus
kuģos, ar kuriem tie lepojās!
15Es esmu Kungs, jūsu Svētais,
Israēla Radītājs, jūsu Ķēniņš!”
16Tā saka Kungs,
kas jūrā pašķir ceļu
un taku varenos ūdeņos,
17kas izved cīņā kararatus un zirgus,
gan karaspēku, gan stipriniekus –
tie guļ vienuviet un necelsies,
noplakuši kā apdzisis deglis!
18“Nepieminiet bijušo
un nedomājiet par pagājušo.
19Redzi, es visu darīšu jaunu,
jau tagad tas raisās,
vai vēl neapjēdzat –
es sataisīšu tuksnesī ceļu
un tukšatnē upes,
20mani godās lauka zvēri,
šakāļi un strausenes,
jo es tuksnesī došu ūdeni
un upes tukšatnē,
lai padzirdītu savu izredzēto tautu,
21tautu, ko es sev veidoju,
lai tie teic manu slavu!
22Bet tu nepiesauci mani, Jēkab,
tu nepūlējies manis dēļ, Israēl!
23Savu sadedzināmo upuru aunus tu man nenesi,
ar kaujamiem upuriem tu mani negodāji,
es tevi neapgrūtināju ar labības dāvanām,
nedz nopūlēju tevi ar vīraku!
24Par sudrabu tu man nepirki kalmes,
ar savu kaujamo upuru taukiem mani nemieloji,
taču apgrūtināji mani ar saviem grēkiem,
nopūlēji mani ar savām vainām!
25Es – es esmu tas,
kurš izdzēš tavus noziegumus pats sevis dēļ
un nepiemin tavus grēkus!
26Atgādini man, un iesim tiesā,
nosauc savus attaisnojumus!
27Tavs cilts tēvs ir grēkojis,
un tavi vidutāji noziegušies pret mani,
28tad nu es pazemoju svētnīcas augstmaņus,
atdevu Jēkabu nīcības lāstam
un Israēlu – nievām!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
