1Visa Israēla dēlu sapulce sanāca kopā Šīlo un uzslēja tur Saiešanas telti – tad tie jau bija pakļāvuši zemi.
2Bet starp Israēla dēliem vēl bija palikušas septiņas ciltis, kas nebija dabūjušas mantojumu.
3Un Jozua teica Israēla dēliem: “Cik ilgi vēl jūs paliksiet gļēvi un neiesiet iemantot zemi, ko jums devis Kungs, jūsu tēvu Dievs?
4Izraugieties trīs vīrus no katras cilts, un es sūtīšu tos, lai tie ceļas un pārstaigā to zemi, un pieraksta visu, kas tur mantojams, un tad lai nāk atpakaļ pie manis.
5Lai tie sadala to septiņās daļās – Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, bet Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos.
6Tad jums septiņās daļās jāuzraksta, kas tajā zemē ir, un jāatnes tas man – un es par jums metīšu lozes Kunga, mūsu Dieva, priekšā.
7Levītiem nav savas daļas jūsu vidū, jo viņu mantojums ir Kunga priesterība. Arī Gads, Rūbens un puse Manases cilts jau ir saņēmuši savu mantojumu Jordānas viņā pusē uz austrumiem – to viņiem deva Kunga kalps Mozus.”
8Tad tie vīri cēlās un gāja, un tiem, kuri gāja, Jozua pavēlēja aprakstīt to zemi: “Ejiet, dodieties uz to zemi, aprakstiet to un atgriezieties pie manis, tad es par jums Šīlo metīšu lozes Kunga priekšā.”
9Tie vīri gāja, pārstaigāja to zemi un uzrakstīja turienes pilsētas grāmatā septiņās daļās. Pēc tam tie devās pie Jozuas uz Šīlo nometni.
10Un Šīlo Jozua par tiem meta lozes Kunga priekšā – tur Jozua sadalīja zemi Israēla dēliem pēc viņu daļām.
Benjamīna cilts apgabals11Loze krita Benjamīna dēliem pēc viņu dzimtām. Viņiem lozē krita zeme starp Jūdas dēliem un Jāzepa dēliem.
12Ziemeļu pusē robeža sākās no Jordānas, tad robeža gāja augšup uz Jērikas uzkalni ziemeļos, tālāk gāja uz kalniem jūras pusē un beidzās tuksnesī pie Bētāvenas.
13No turienes robeža stiepās uz Lūzu, uz Lūzas uzkalni dienvidos, tā ir Bētele, tad robeža gāja lejup uz Atārotadāru, uz kalnu, kas dienvidos pie lejas Bēthoronas.
14Tad robeža met līkumu un jūras pusē pagriežas uz dienvidiem, no kalna, kas dienvidos pie Bēthoronas, un beidzas pie Kirjatbaālas, tā ir Kirjatjeārīma, Jūdas dēlu pilsēta – tā ir zemes rietumu mala.
15Dienvidu mala stiepjas no Kirjatjeārīmas nomales, tālāk robeža iet uz rietumiem un iznāk pie Neftohas ūdeņu avota.
16Tad robeža iet lejup līdz tā kalna pakājei, kas paceļas pār Benhinnomas ieleju, kas ir Refāiešu ielejā, bet ziemeļos tā iet lejup pa Benhinnomas ieleju līdz jebūsiešu uzkalnei dienvidos un tad iet lejup līdz Ēnrogēlai.
17Tad tā met līkumu uz ziemeļiem un iziet pie Ēnšemešas, un iet uz Glīlotu, kas iepretī Adūmīmas pārejai, tālāk tā iet lejup līdz Rūbena dēla Bohana akmenim.
18Tad tā iet pāri uzkalnei, kas ziemeļos iepretim klajumam, un tad nolaižas pašā klajumā.
19Tad robeža iet pāri uzkalnei pie Bēthoglas ziemeļos un beidzas pie Sāls jūras līča ziemeļos, pie Jordānas ietekas – tā ir dienvidu robeža.
20Jordāna ir austrumu robeža – tas ir Benjamīna dēlu mantojums viņu robežās visapkārt pēc viņu dzimtām.
21Šīs pilsētas pieder Benjamīna dēlu ciltij pēc viņu dzimtām: Jērika un Bēthogla, un Ēmekkecīca,
22un Bētarāba, un Cemāraima, un Bētele,
23un Avīma, un Pāra, un Ofra,
24un Kfaramona, un Ofnī, un Geba – divpadsmit pilsētas ar to ciemiem.
25Arī Gibeona un Rāma, un Beērota,
26un Micpa, un Kefīra, un Moca,
27un Rekema, un Jirpēla, un Tarala,
28un Cēlaelefa, un jebūsiešu pilsēta, tā ir Jeruzāleme, un Giba, un Kirjata, četrpadsmit pilsētas un to ciemi – tas ir Benjamīna dēlu mantojums pēc viņu dzimtām.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.