1Tā saka Kungs:
“Redzi, es musināšu pret Bābeli
un pret Levkamī iemītniekiem
postītāja garu!
2Es sūtīšu uz Bābeli vētītājus,
un tie viņu vētīs,
viņi izlaupīs tās zemi,
kad ļaunā dienā
sanāks tai visapkārt!
3Loka šāvējs nepaspēs uzvilkt loku,
nedz apvilks kāds savas bruņas!
Netaupiet viņas jaunekļus,
ziedojiet nīcībai visu tās pulku!
4Nokauti viņi kritīs kaldiešu zemē,
caururbti – viņas ielās.”
5Bet Israēls un Jūda nepaliks atraitnēs
sava Dieva, Pulku Kunga, dēļ,
kaut viņu zeme ir pilna grēka
pret Israēla Svēto!
6Bēdziet no Bābeles,
visi savu dzīvību glābiet,
neaizejiet bojā viņas vainas dēļ,
jo šis Kungam ir atriebes laiks,
viņš atmaksā un atdara!
7 Atkl 17:2–4; 18:3 Zelta kauss, kas apdzirda visu zemi,
bija Bābele Kunga rokā,
no tās vīna tautas dzēra,
tādēļ trakoja tautas!
8“Piepeši Bābele krita,
sagrāva to, –
kauciet par viņu,
uzklājiet balzamu viņas brūcēm –
varbūt sadzīs!”
9 Atkl 18:5 “Mēs būtu Bābeli dziedinājuši,
bet viņa vairs nebija dziedināma!
Pametam viņu un ejam
katrs uz savu zemi,
jo līdz debesīm sniedzas tās spriedums,
tas paceļas līdz padebešiem!”
10Kungs mūsu taisnību izvedis gaismā –
iesim, stāstīsim Ciānā
par Dieva, mūsu Kunga, darbu!
11Asiniet bultas, piebāziet bultmakus,
Kungs ir samusinājis Mēdijas ķēniņu garu,
jo viņa nodoms pret Bābeli,
lai to izpostītu,
jo tā ir Kunga atriebība,
atriebība par viņa templi!
12Pret Bābeles mūriem karogus slejiet,
pastipriniet sardzi,
nolieciet sargus,
ierīkojiet slēpņus –
jo Kungs darījis, ko nolēmis,
ko sacījis par Bābeles iemītniekiem!
13 Atkl 17:1 Tu, kas pie daudzajiem ūdeņiem mīti,
kam dārgumu daudz,
tev pienāks gals,
mērs tavai netaisnībai!
14Zvērēja Pulku Kungs pie sevis paša:
“Es uzlaidīšu tev ļaudis kā siseņus,
un tie skandēs par tevi uzvaras saucienu!”
15Viņš taisīja zemi
ar savu spēku
un nostiprināja cietzemi
ar savu gudrību,
pēc sava prāta viņš izpleta debesis!
16Kad viņš ceļ balsi –
krāc debesu ūdeņi!
Viņš ceļ garaiņus no zemes galiem,
zibeņo lietū,
un no savām krātuvēm atnes vēju!
17Dumjš ir cilvēks – bez zināšanas,
apkaunots zeltkalis ar saviem elku tēliem,
jo meli ir viņa atlējumi
un tajos nav gara!
18Tie ir tukšība,
smiekla darbs,
kad tos piemeklēs,
tad tie ies bojā!
19Ne tāda ir Jēkaba daļa,
jo visu veidoja viņš!
Un Israēls ir viņa mantojuma cilts!
Viņa vārds ir – Pulku Kungs!
Israēls ir Dieva ierocis20“Tu esi mana milna,
mans kara rīks!
Ar tevi es sadragāšu tautas,
ar tevi es nopostīšu ķēniņvalstis!
21Ar tevi es sadragāšu zirgu un jātnieku,
ar tevi es sadragāšu ratus un braucēju!
22Ar tevi es sadragāšu vīru un sievu,
ar tevi es sadragāšu vecu un jaunu,
ar tevi es sadragāšu puisi un meitu!
23Ar tevi es sadragāšu ganu un ganāmpulku,
ar tevi es sadragāšu zemnieku un pajūgu,
ar tevi es sadragāšu pārvaldniekus un vietvalžus!
Bābelei nolemtais gals24Es atdarīšu Bābelei
un visiem kaldiešiem
visu ļaunumu, ko jūsu acu priekšā
viņi darīja Ciānā!”
saka Kungs.
25“Redzi, es pret tevi, postītājkaln,”
saka Kungs,
“kas izposti visu zemi,
pret tevi es izstiepšu savu roku,
nogrūdīšu no klintīm,
padarīšu par nodedzinātu kalnu!
26Un no tevis neņems
ne akmeni stūrim,
ne akmeni pamatam,
jo uz mūžiem tu būsi izpostīts!”
saka Kungs.
27Celiet virs zemes karogu,
pūtiet starp tautām ragu,
svētiet pret viņu tautas,
sasauciet pret viņu ķēniņvalstis –
Araratu, Minnī un Aškanazu,
norīkojiet pret viņu pavēlnieku,
slejiet pret viņu zirgus kā siseņu pulku!
28Svētiet pret viņu tautas –
Mēdijas ķēniņus,
pārvaldniekus, vietvalžus
un visas zemes, kurās tie valda!
29Drebēs zeme un kauks,
jo Kunga nodomi par Bābeli nu piepildās,
lai padarītu Bābeles zemi par postažu,
kur nemīt neviens!
30Bābeles varoņi cīnoties izsīkuši,
mūros nolīduši,
izkaltis viņu spēks,
par sievām palikuši,
viņu mājokļi nosvilināti,
uzlauzti aizšaujamie!
31Skrējējs pret skrējēju skrien,
vēstnesis pret vēstnesi,
lai Bābeles ķēniņam pavēstītu,
ka viņa pilsēta ieņemta no visām pusēm!
32Brasli ir ieņemti,
niedrājus ar uguni nodedzināja,
un karavīri zaudēja drosmi!
33Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs:
“Bābeles meita ir
kā klons kulšanas laikā!
Vēl mirklis, un ražas laiks klāt!”
34“Rija mani, nīcināja mani
Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars,
nolika mani kā izdzertu trauku,
rija mani kā nezvērs,
ar maniem kārumiem pildīja savu vēderu,
un mani izlēja ārā!
35Varasdarbi pret manu miesu – nu Bābelei!”
saka Ciānā mītošā,
“un manas asinis – pār kaldiešiem tagad!”
saka Jeruzāleme.
36Tādēļ tā saka Kungs:
“Redzi, es tavu strīdu izstrīdēšu,
atriebšu tavu atriebšanu,
es viņas jūru nosusināšu,
es viņas avotu izkaltēšu!
37Bābele kļūs par drupām,
par šakāļu midzeni un šausmām – to izsmies,
neviens tur nemitīs!
38Un viņi rēks kā lauvas,
ņurdēs kā lauvēni!
39Kad tie būs iekarsuši,
es tiem rīkošu dzīres
un piedzirdīšu, lai līksmo,
lai aizmieg mūža miegā
un nepamostas! –
saka Kungs.
40Es viņus novedīšu uz kaušanu
kā jērus, kā aunus, kā āžus!
41Redzi, kā ieņemta Šēšaha,
sagūstīta visas zemes slava!
Redzi, kā par šausmām kļuvusi
starp tautām Bābele!
42Nāca pār Bābeli jūra,
apklāja to, krākdama viļņus!
43Viņas pilsētas kļuva par izpostījumu,
par izkaltušu zemi, par kailatni,
par zemi, kur nemīt neviens,
ko nešķērso cilvēka dēls!
44Es piemeklēšu Bābeles Bēlu,
izraušu tam no žokļiem aprīto,
un pie viņa vairs neplūdīs tautas!
Arī Bābeles mūri ir krituši!
45Mana tauta,
ej projām no tās,
glāb savu dzīvību
no Kunga dusmu kvēles! –
46kamēr vēl jūsu sirds nav tapusi mīksta un jūs neesat nobijušies no baumām, ko dzird pa visu zemi! Un nākamo gadu baumos atkal, visā zemē būs varasdarbi, un valdnieks pret valdnieku ies!
47Tādēļ, redzi, nāk dienas,
kad es piemeklēšu Bābeles elkus!
Visa tās zeme būs kaunā,
viņas vidū nokautie gulēs!
48 Atkl 18:20 Debesis un zeme,
un visi, kas tajā,
Bābeli apdziedās,
jo no ziemeļiem
pret viņu postītājs nācis! –
saka Kungs.
49 Atkl 18:24 Kā Bābele lika krist
Israēlā nokautajiem,
tā pašai Bābelei kritīs nokautie
pa visu zemi!
50Kas no zobena paglābāties,
ejiet, nestāviet,
iztālēm Kungu pieminiet,
Jeruzālemi sirdī paturiet!
51Mēs esam apkaunoti,
izsmieklu dzirdējām,
negods klāja mums vaigu,
jo svešinieki nāca
pār Kunga nama svētvietām!”
52“Tādēļ, redzi, nāk dienas,”
saka Kungs,
“kad es piemeklēšu tās elkus
un visā tās zemē vaidēs ievainotie.
53Kaut Bābele slējās debesīs,
kaut varenos augstumos mūrus cēla –
no manis nāks pār to postītāji!”
saka Kungs.
54Kliedziena balss no Bābeles
un liels posts no kaldiešu zemes!
55Jo Kungs nīcina Bābeli,
izdeldē skaļo balsi, –
kā vareni ūdeņi viļņi krāc,
šalkas – to balss!
56Jo nāca pār viņu,
pār Bābeli, postītājs,
sagrābti viņas varoņi,
salauzti viņu loki,
jo Kungs ir atmaksas Dievs,
atdarīt atdarīs!
57“Es piedzirdīšu tās augstmaņus un gudros, tās pārvaldniekus un vietvalžus, un tās varoņus – tie aizmigs mūža miegā un nemodīsies,” saka Ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds.
58Tā saka Pulku Kungs:
“Bābeles mūri ir biezi,
taču noplēst noplēsīs!
Tās vārti ir augsti,
ar uguni nosvilinās!
Tautas velti nostrādājušās,
cilšu pūliņi tik ugunij!”
Jeremija dod uzdevumu Serājam59Tie ir vārdi, ko pravietis Jeremija pavēlēja Serājam, Nērijas dēlam, Mahsējas dēlam, kad viņš kopā ar Jūdas ķēniņu Cedekiju devās uz Bābeli ceturtajā viņa valdīšanas gadā. Serāja bija nometnes pavēlnieks.
60Un Jeremija rakstīja grāmatā visu to ļaunumu, kas nāks pār Bābeli, visus šos vārdus, kuri rakstīti par Bābeli.
61Jeremija teica Serājam: “Kad tu nonāksi Bābelē, pielūko, ka tu izlasi visus šos vārdus,
62un tad saki: Kungs, tu runāji par šo vietu, lai iznīdētu tās iemītniekus no cilvēka līdz zvēram, jo tā kļūs par mūžīgu izpostījumu!
63Atkl 18:21Kad tu beigsi lasīt šo grāmatu, piesien tai akmeni un iemet Eifratā!
64Un saki: tā nogrims Bābele un neuzpeldēs ļaunuma dēļ, ko es nesu pār to. Viņi pagurs!”
Līdz šejienei – Jeremijas vārdi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
