1
un klausīdamies klausās, bet nesaprot,
ka tie neatgriežas un tiem netiek piedots.”
Jēzus skaidro līdzību par sējēju(Mt 13:18–23; Lk 8:11–15)13Un viņš tiem sacīja: “Jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības?
14Sējējs sēj vārdu.
15Vieni ir tie, kas ceļmalā, kuros vārdu iesēj, un, līdzko viņi to dzird, nāk sātans un paņem prom viņos iesēto vārdu.
16Un citi kā sēkla, kas krīt akmenājā, līdzko vārdu dzirdējuši, viņi ar prieku to uzņem,
17bet viņiem nav sakņu, un tie nav pastāvīgi. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, viņi tūlīt atkrīt.
18Un tie, kas starp ērkšķiem sēti, vārdu dzird,
19 vēl pieliks klāt.
25Mt 13:12; 25:29; Lk 19:26Jo, kam ir, tam tiks dots, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”
Līdzība par zemē sēto sēklu26Un viņš sacīja: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā kad cilvēks iemet sēklu zemē
27un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana.
28Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu.
29Jl 4:13Un, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt.”
Līdzība par sinepju graudiņu(Mt 13:31–32; Lk 13:18–19)30Un viņš runāja tālāk: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam?
31Tā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes,
32bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”
Viņš runāja līdzībās(Mt 13:34–35)33Un daudz tādu līdzību viņš tiem sacīja, tā ka tie varēja klausīties.
34Viņš nerunāja ar tiem citādi kā vien līdzībās, bet saviem mācekļiem viņš visu atsevišķi izskaidroja.
Jēzus apsauc vētru(Mt 8:23–27; Lk 8:22–25)35Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.”
36Un, ļaužu pūli atlaiduši, tie paņēma viņu līdzi laivā, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja.
37Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni.
38Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?”
39Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums.
40Un viņš tiem sacīja: “Ko baidāties? Vai jums vēl nav ticības?”
41Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
