1Kad Sauls bija miris un Dāvids atgriezies no amālēkiešu sakāves, viņš divas dienas pavadīja Ciklagā,
2un trešajā dienā, redzi, nāca kāds vīrs no Saula nometnes, drēbes tam bija saplēstas un pīšļi uz galvas, viņš pienāca pie Dāvida, krita pie zemes un zemojās.
3Dāvids viņam jautāja: “No kurienes tu tāds nāc?” Viņš tam atbildēja: “Es izglābos no Israēla nometnes.”
4Dāvids viņam teica: “Kas tur notika, stāsti taču man!” Un viņš stāstīja, ka ļaudis bēguši no kaujas lauka, ka daudzi krituši un ir beigti, ka arī Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši.
5Dāvids jautāja puisim, kas viņam to stāstīja: “Kā tu zini, ka Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši?”
61Sam 31:1–6; 1L 10:1–6Puisis, kas viņam stāstīja, atbildēja: “Es nejauši nokļuvu Gilboas kalnā, un, redzi, Sauls atspiedās uz sava šķēpa, un, redzi, kararati un jātnieki jau bija tam uz papēžiem.
7Viņš pagriezās atpakaļ, ieraudzīja mani un uzsauca man, un es teicu: es te! –
8Viņš man prasīja: kas tu esi? – un es viņam atbildēju: esmu amālēkietis.
9Viņš man teica: jel nostājies pie manis un nogalē mani, jo mani sagrābuši krampji, bet dzīvība aizvien vēl ir manī!
10Tad es nostājos pie viņa un nogalēju viņu, jo zināju, ka pēc kritiena viņš vairs nedzīvos. Un es paņēmu kroni, kas viņam galvā, un sprādzi, kas ap augšdelmu, un, redzi, atnesu savam kungam!”
11Tad Dāvids sagrāba savas drēbes un pārplēsa tās, tāpat arī visi viņa vīri.
12Viņi sēroja, raudāja un gavēja līdz vakaram par Saulu un viņa dēlu Jonatānu un par Kunga tautu, Israēla namu, ka tie krituši no zobena.
13Un Dāvids prasīja puisim, kas viņam stāstīja: “No kurienes tu pats esi?” Tas atbildēja: “Es esmu svešinieka amālēkieša dēls.”
14Dāvids viņam teica: “Kā tu nebaidījies pacelt roku, lai iznīcinātu Kunga svaidīto!?”
15Tad Dāvids pasauca vienu no puišiem un teica: “Nāc šurp, uzbrūc viņam!” Un viņš tam cirta, un tas bija beigts.
16Dāvids sacīja: “Tavas asinis lai paliek uz tavas galvas, jo tava mute liecināja pret tevi, sacīdama: es nonāvēju Kunga svaidīto.”
Dāvida žēlabu dziesma par Saulu un Jonatānu17Dāvids dziedāja žēlabu dziesmu par Saulu un viņa dēlu Jonatānu.
18Joz 10:13Viņš lika mācīt loka šāvēju dziesmu Jūdas dēliem, redzi, tā ir rakstīta Taisnīgo grāmatā.
19“Tavs krāšņums, Israēl, guļ nokauts augstienēs.
Ak vai, varoņi krituši!
20Jel nestāstiet to Gatā,
nesludiniet Aškelonas ielās,
lai filistiešu meitas nepriecājas,
lai neapgraizīto meitas negavilē!
21Gilboas kalni –
lai nav jums ne rasas, ne lietus!
Jūs, upuru lauki,
jo tur varoņu vairogs tika apgānīts,
Saula vairogs, ar eļļu nesvaidīts.
22Bez nokauto asinīm, bez varoņu taukiem
negriezās atpakaļ Jonatāna loks,
un Saula zobens nekad nenāca atpakaļ tukšā.
23Sauls un Jonatāns – tik mīļi un dārgi,
dzīvē un nāvē tie netika šķirti!
Viņi bija straujāki par ērgļiem, stiprāki par lauvām.
24Israēla meitas, raudiet par Saulu,
kas tērpa jūs smalkā audeklā un rotās,
kas rotāja jūsu tērpus ar zeltu!
25Ak vai, varoņi krituši kaujas vidū!
Jonatāns guļ nokauts augstienēs.
26Man sāp par tevi, brāli Jonatān,
mans tik mīļotais!
Tava mīlestība man bija pārāka
par sievu mīlestību.
27Ak vai, varoņi krituši
un kaujas ieroči pagalam!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
