1Vai! man –
es esmu kā tie, kas meklē vasaras augļus,
kas lasa vīnogas ražas laikā –
ne vīnogu ķekara, ko paēsties,
ne agrīnās vīģes, ko mana sirds kāro!
2Uzticīgie izzūd no zemes,
taisno nav starp ļaudīm!
Ikviens glūn no slēpņa, lai izlietu asinis,
brālis brāli medī ar tīklu!
3Abas rokas ir naskas uz ļaunu –
augstmanis prasa sev,
soģis ņem kukuli,
un dižvīrs saka, ko iekārojis, –
visi tie sader kopā!
4Labākie no tiem ir kā dzelkšņi,
taisnīgākie kā ērkšķu žogs!
Nāk tavu sargu diena,
tavas piemeklēšanas diena –
nu tie dabūs trūkties!
5Neuzticies tuvākajam,
nepaļaujies uz draugu!
Pat no tās, kas guļ tev pie krūtīm,
sargies, ka neizpļāpājies!
6 ,
no jūras līdz jūrai,
no kalniem līdz kalniem.
13Zeme būs izdeldēta
tās iemītnieku dēļ,
viņu darba augļu dēļ!
14Gani savu tautu ar zizli,
sava īpašuma avis,
kas vienas mīt mežā,
starp auglīgām ganībām.
Lai tās ganās Bāšānā un Gileādā
kā sendienās!
15Kā dienās, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes,
es tiem atkal rādīšu brīnumus.
16Svešas tautas to redzēs un paliks kaunā,
viņu spēks tām nelīdzēs!
Tie liks roku uz mutes,
un viņu ausis būs kurlas.
17Tie laizīs pīšļus kā čūskas,
kā zemes rāpuļi,
tie grīļosies laukā no saviem cietokšņiem,
tos pārņems bailes no Kunga, mūsu Dieva, –
tie tevis bīsies!
18Kas ir Dievs kā tu,
kas noņem vainu un piedod pārkāpumu
sava īpašuma atlikušajiem!
Viņš nepaturēs dusmas uz mūžiem,
jo viņam tīk žēlastība!
19Viņš atkal iežēlosies par mums,
viņš samīdīs mūsu noziegumus
un iemetīs jūras dzelmē visus mūsu grēkus.
20Tu dāvāsi uzticību Jēkabam
un žēlastību Ābrahāmam,
kā tu esi zvērējis mūsu tēviem senajās dienās!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
