1Ķēniņš Nebūkadnecars darināja zelta tēlu – tas bija sešdesmit elkoņus augsts un sešus elkoņus plats. Viņš to uzslēja Bābeles pavalstī, Dūras līdzenumā.
2Tad ķēniņš Nebūkadnecars lika sapulcināt satrapus, priekšstāvjus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, uzraugus un visus pavalstu varasvīrus, lai ierodas uz ķēniņa Nebūkadnecara uzslietā tēla iesvētīšanu.
3Tad sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, uzraugi un visi pavalstu varasvīri uz ķēniņa Nebūkadnecara uzslietā tēla iesvētīšanu. Tie nostājās Nebūkadnecara uzslietā tēla priekšā.
4Vēstītājs sauca skaļā balsī: “Jums, ļaudis, jums, tautas un valodas, tiek pavēlēts:
5tiklīdz dzirdēsiet skanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai jelkādu citu mūziku, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars;
6bet, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, to nekavējoties lai met uguns ceplī!”
7Līdzko izdzirdēja skanam taures, ragus, liras, kokles, arfas un citu mūziku, tā visi ļaudis, ciltis un tautas, metās zemē un slavināja ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto zelta tēlu.
8Un tūlīt atnāca daži kaldiešu zintnieki un ļaunprātīgi apsūdzēja jūdus,
9viņi sacīja ķēniņam Nebūkadnecaram: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
10Tu, ķēniņ, taču pavēlēji, lai ikviens, kas dzird atskanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai ko citu, metas zemē un slavina zelta tēlu,
11un, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, tas jāmet uguns ceplī!
12Bet ir daži jūdi, kurus tu iecēli pārvaldīt Bābeles pavalstis, – Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego, kas nepilda tavas pavēles! Viņi nekalpo taviem dieviem un neslavina zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
13Nebūkadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja atvest Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego. Kad šos vīrus atveda pie ķēniņa
14Nebūkadnecara, viņš tiem sacīja: “Šadrah, Mēšah un Abēdnego, vai jūs tīši nekalpojat maniem dieviem un neslavināt zelta tēlu, ko es uzslēju?!
15Nu tad esiet gatavi – tiklīdz dzirdēsiet atskanam taures, ragus, liras, kokles, arfas, bazūnes vai ko citu, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko es uzslēju, bet, ja jūs neslavināsiet, tad tūlīt tiksiet iemesti uguns ceplī. Kurš dievs gan spēs jūs paglābt no manis?!”
16Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego atbildēja ķēniņam: “Ak, Nebūkadnecar, šajā lietā mums nav jāaizstāvas tavā priekšā,
17jo mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, spēj mūs paglābt no uguns cepļa un arī no tevis;
18pat ja viņš to nedarītu, tev jāzina, ķēniņ, ka mēs nekalposim taviem dieviem un neslavināsim zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
Trīs vīri degošā ceplī19Tad Nebūkadnecars traki pārskaitās uz Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego un viņa seja pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurt septiņreiz karstāku nekā parasti
20un karapulka stiprākajiem vīriem sasiet Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego un iemest uguns ceplī.
21Tie viņus sasēja – viņi bija tērpušies apmetņos, kreklos, galvautos un citās drēbēs – un iesvieda uguns ceplī.
22Pēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego, liesmas pašus nomaitāja,
23bet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego, sasieti iekrita uguns ceplī.
24Tad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!”
25Viņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!”
26Nebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēdnego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēdnego iznāca no cepļa.
27Ap viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drēbes, un nebija jūtama pat deguma smaka.
28Tad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēdnego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu!
29Tādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēdnego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!”
30Un ķēniņš atkal iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego pār Bābeles pavalsti.
31Ķēniņš Nebūkadnecars visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas dzīvo visā zemē: “Miers lai jums bagātīgi!
32Tās zīmes un brīnumus, ko Dievs, Visuaugstais, man rādījis, man šķiet labi jums darīt zināmus.
33Cik diženas viņa zīmes,
cik vareni viņa brīnumi!
Mūžīga viņa Valstība,
viņa valdība uz audžu audzēm!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
