1Es sacīju sev: nu, nāc, lai es pārbaudu tevi līksmībā – izbaudi labu! – Bet, redzi, arī tā ir tukšība!
2Par smiekliem es teicu: tie traki! – un par līksmību: kam tā der?!
3Es meklēju savā sirdī un nodevu vīnam miesu, bet gudrība vadīja manu sirdi, lai savaldu muļķību, un es saprotu, ko cilvēkbērniem vislabāk darīt zem debess viņu mūža dienās.
4 1Ķēn 10:23–27; 2L 9:22–27 Es ķēros pie lieliem darbiem,
es cēlu sev namus,
es stādīju vīnadārzus,
5es iekopu dārzus un augulājus,
es stādīju tajos visādus augļu kokus,
6es uzplūdināju ūdens dīķus,
ko dzirdīt kokus mežā,
7 1Ķēn 5:3 es pirku vergus un verdzenes,
un jauni vergi dzima manā namā.
Man bija ganāmpulki – gan vērši, gan avis –,
man bija to vairāk nekā jebkuram
pirms manis Jeruzālemē.
8 1Ķēn 10:10; 14–22 Es krāju sudrabu un zeltu,
ķēniņu un vietvalžu bagātības,
es iegādājos sev dziedoņus un dziedones,
un visu cilvēkbērnu saldumu – kundzenes, kundzenes!
9 1L 29:25 Tā es augu un pletos pāri visiem,
kas bijuši pirms manis Jeruzālemē –
un mana gudrība arī palika man!
10Visu, ko manas acis kāroja, es tām ļāvu, es neliedzu savai sirdij nekādu līksmību – lai mana sirds līksmojas par manām pūlēm, jo tā man ir alga par manām pūlēm.
11Tad es pavēros uz visu, ko manas rokas bija veikušas, uz visiem darbiem, kuros biju pūlējies, un, redzi, viss ir tukšība un vēja tvarsts – un nav ieguvuma zem saules!
Gudrība pārspēj muļķību12Es pavēros un redzēju gan gudrību, gan dulnumu, gan muļķību. Ko tad spēj cilvēks, kas nāk pēc ķēniņa? Tikai to, kas jau padarīts.
13Es esmu to redzējis – gudrība stāv augstāk par muļķību, tāpat kā gaisma ir augstāk par tumsu.
14Gudram acis ir pierē, bet muļķis staigā tumsā – taču es zinu, ka tiem abiem nolikts viens liktenis.
15Es sacīju sev: arī man nolikts muļķa liktenis – kādēļ tad es tik ļoti nodevos gudrībai? – Un es teicu sev, ka arī tā ir tukšība!
16Jo arī gudro nepiemin mūžam tāpat kā muļķi, un jo drīz aizmirstas viss; un kā nāk, ka gudrais mirst tāpat kā muļķis?
17Un es ienīdu dzīvi, jo nejauks man šķita viss, kas notiek zem saules, jo viss ir tukšība un vēja tvarsts.
18Es ienīdu visus savus pūliņus, kā es biju pūlējies zem saules, jo man tie jāatstāj kādam, kurš būs pēc manis,
19un kas zina, vai tas būs gudrais vai muļķis, taču viņš valdīs pār visiem maniem pūliņiem, ko es ar gudru prātu pūlējos zem saules, – arī tā ir tukšība!
20Un izmisums sagrāba manu sirdi dēļ visiem pūliņiem, kā es biju pūlējies zem saules.
21Jo, redzi, cilvēks ir pūlējies ar gudrību, zināšanu un prasmi, un tādam, kas nav tur pūlējies, – tādam viņš atdod savu daļu! Arī tā ir tukšība! Un liela nejaucība!
22Ko tad gūst cilvēks par saviem pūliņiem un savas sirds bažām, ka tas pūlas zem saules?
23Īj 5:7; 14:1Jo sāpēs paiet visas viņa dienas un raizes ir viņa amats – pat naktī neatdus viņa sirds! Arī tā ir tukšība!
24 Māc 3:13; 5:18; 9:7; Jes 56:12; Lk 12:19; 1Kor 15:32 Cilvēkam nav nekā labāka kā ēst, dzert un rast savos pūliņos prieku. Es redzu, ka tas no Dieva rokas!
25Jo kurš ēd un gavē bez viņa ziņas?
26Īj 32:8; Sak 2:6Jo tam cilvēkam, kas viņam tīk, viņš dod gudrību, zināšanu un līksmību, bet grēciniekam viņš uzliek par amatu vairot un krāt, lai atdotu tam, kurš tīk Dievam. Arī tā ir tukšība un vēja tvarsts!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
