1Cedekija kļuva par ķēniņu divdesmit viena gada vecumā un valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas.
2Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, gluži kā bija darījis Jehojākīms.
3Tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu Kunga dusmu dēļ – viņš padzina tos projām no sevis.
Bet Cedekija sadumpojās pret Bābeles ķēniņu.
4Ech 24:2Un viņa valdīšanas devītajā gadā, desmitajā mēneša dienā, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi, aplenca to un uzcēla tai visapkārt aplenkuma valni.
5Pilsēta bija aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam gadam.
6Un ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā, pilsētā pieņēmās spēkā bads un vienkāršajiem ļaudīm vairs nebija maizes.
7Ech 33:21Tad kaldieši ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem un devās projām pa klajumu ceļu.
8Un kaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, bet viss viņa karaspēks aizklīda projām.
9Un tie saņēma ķēniņu ciet un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu, Hamātas zemē, un viņš teica tam spriedumu.
10Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, un Riblā nokāva arī visus Jūdas augstmaņus.
11Ech 12:13Viņš laupīja Cedekijam acugaismu un saslēdza viņu dzelzs važās, un Bābeles ķēniņš aizveda viņu uz Bābeli un ielika viņu soda namā līdz viņa nāves dienai.
12Un piektajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā – tas bija Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads – nāca sardzes vadonis Nebūzaradāns, kas bija Bābeles ķēniņa dienestā Jeruzālemē.
131Ķēn 9:8Viņš nodedzināja Kunga namu, ķēniņa namu un visus Jeruzālemes namus, visus lielos namus viņš ar uguni nodedzināja!
14Kaldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes vadonim, noplēsa visus Jeruzālemes mūrus – visapkārt!
15Un sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā gan nabagos ļaudis, gan atlikušo tautu, kas pilsētā bija palikusi, gan atkritējus, kas bija pārgājuši Bābeles ķēniņa pusē, gan atlikušos amatniekus.
16Dažus no nabagu ļaudīm sardzes vadonis Nebūzaradāns atstāja par vīna dārzniekiem un arājiem.
171Ķēn 7:15–47Vara stabus, kas bija Kunga namā, pamatnes un vara jūru, kas bija Kunga namā, kaldieši sadauzīja un varu aiznesa uz Bābeli.
18Viņi paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, laistāmos traukus, kausus un visus vara rīkus, ko lietoja namā.
19Sardzes vadonis paņēma bļodas, ogļu pannas, laistāmos traukus, katlus, gaismekļus, kausus un upurtraukus – tie bija no tīra zelta un no tīra sudraba!
20Divi stabi, viena jūra, divpadsmit vērši, kas bija zem pamatnēm, kurus Kunga namam bija darinājis ķēniņš Sālamans, – ne nosvērt visas šīs lietas, cik daudz tur bija vara!
21Stabi – astoņpadsmit elkoņu augsts bija ik stabs! Aukla – divpadsmit elkoņu garumā vijās tiem apkārt! Katrs stabs četru pirkstu biezumā, vidū tukšs.
22Uz katra stāvēja vara kapitelis – katrs kapitelis piecu elkoņu augstumā! Tīkls un granātāboli bija visapkārt kapitelim – viss no vara! Viens stabs bija kā otrs un granātāboli tāpat!
23Visā platumā bija deviņdesmit seši granātāboli, pa visu tīklu bija simts granātābolu!
24Sardzes vadonis paņēma virspriesteri Serāju un otro priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus,
25un no pilsētas viņš paņēma einuhu, kas bija karavīru uzraugs, un septiņus vīrus no ķēniņa galma, kurus atrada pilsētā, un karaspēka pavēlnieka rakstvedi, kurš bija musinājis nabagos ļaudis, un sešdesmit vīrus no nabagu ļaudīm, kuri atradās pilsētā.
26Sardzes vadonis Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Bābeli, uz Riblu.
27Un Bābeles ķēniņš tos nonāvēja Riblā, Hamātas zemē. Aizveda trimdā Jūdu no savas zemes!
28Šie ir ļaudis, kurus savas valdīšanas septītajā gadā aizveda trimdā Nebūkadnecars, – trīs tūkstoši divdesmit trīs jūdi.
29Nebūkadnecara astoņpadsmitajā gadā no Jeruzālemes aizveda astoņi simti trīsdesmit divus.
30Nebūkadnecara divdesmit trešajā gadā sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā jūdus – septiņi simti četrdesmit piecus. Kopā – četri tūkstoši seši simti.
Jehojāhīns tiek apžēlots(2Ķēn 25:27–30)31Trīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna trimdas gadā, divpadsmitajā mēnesī, mēneša divdesmit piektajā dienā, Bābelē par ķēniņu kļuva Evīlmrodahs, un viņš apžēloja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu un izlaida viņu no cietuma.
32Viņš runāja uz viņu labu un lika viņa troni augstāk par visu to ķēniņu troņiem, kuri bija kopā ar viņu Bābelē.
33Un viņš novilka cietuma drēbes un ēda maizi viņa priekšā pastāvīgi – visas sava mūža dienas.
34Bābeles ķēniņš viņam deva uzturu, mūža uzturu, kā bija teicis, – ik dienu līdz pat viņa nāvei, visas viņa mūža dienas!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.