1Kungs sacīja Mozum:
2“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: gan vīrs, gan sieva, kas dod nazīrieša solījumu, lai nošķirtu sevi Kungam,
3Lk 1:15lai atturas no vīna un skurba dzēriena, lai nedzer ne vīna, ne skurba dzēriena etiķi, lai vispār nedzer vīnogu sulu, lai neēd ne svaigas, ne žāvētas vīnogas.
4Visu savu nošķirtības laiku lai neēd neko, kas gatavots no vīnogām, no to sēklām vai mizām.
5Visu nošķirtības zvēresta laiku lai skuveklis nenāk pār viņa galvu – iekams paiet laiks, kurā viņš nošķirts Kungam, – viņš lai ir svēts, lai ļauj uz savas galvas kuplot cirtām.
6Visu laiku, kamēr viņš ir nošķirts Kungam, lai viņš netuvojas mironim,
7pat ne savam tēvam, ne savai mātei, ne savam brālim, ne savai māsai, ka nepaliek nešķīsts, tiem mirstot, jo viņam uz galvas ir nošķirtības zīme Dievam.
8Visas dienas, kamēr viņš ir nošķirts, viņš ir svēts Kungam.
9Ja viņam blakus piepeši kāds nomirst un viņš apgāna savu nazīrieša galvu, tad viņš lai noskuj savu galvu savā šķīstīšanās dienā, lai noskuj to septītajā dienā.
10Astotajā dienā lai viņš pienes divas ūbeles vai divus balodēnus priesterim pie Saiešanas telts durvīm.
11Vienu priesteris lai upurē par grēku upuri, bet otru – par sadedzināmo upuri un veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, pieskardamies mironim, tad viņš lai atkal svēta savu galvu tajā pašā dienā.
12Lai viņš svētī Kungam savu nošķirtības laiku un upurē gadu vecu jēru par vainas upuri, bet iepriekšējais laiks neskaitās, jo viņa nošķirtība tika apgānīta.
13 Apd 21:23–24 Šis ir likums par nazīrieti. Tajā dienā, kad paiet viņa nošķirtības laiks, lai viņu ved pie Saiešanas telts durvīm.
14Lai viņš pienes Kungam savu upuri – vienu gadu vecu jēru bez vainas sadedzināmajam upurim un vienu gadu vecu aitiņu bez vainas grēku upurim, un vienu aunu bez vainas miera upurim,
15un grozu neraudzētas maizes no labākajiem miltiem, cepumus, kas iejauti eļļā, un neraudzētus plānos cepumus, kas svaidīti ar eļļu, un labības dāvanu, un lejamo upuri.
16Lai priesteris to pienes Kunga priekšā un upurē viņa grēku upuri un viņa sadedzināmo upuri.
17Aunu lai upurē par miera upuri Kungam kopā ar neraudzētās maizes grozu, un priesteris lai pienes arī labības dāvanu un lejamo upuri.
18Saiešanas telts durvīs nazīrietis lai noskuj savu svētīto galvu, lai ņem savas svētītās galvas matus un iemet ugunī, kas zem miera upura.
19Tad priesteris lai ņem vārīto auna plecu un vienu neraudzētas maizes cepumu no groza, un vienu neraudzēto plāno cepumu un dod nazīrietim, kad viņš noskuvis savas nošķirtības matus.
20Lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā – tas ir svētums, kas tiek priesterim kopā ar līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku. Pēc tam nazīrietis var dzert vīnu.”
21Šis ir likums par nazīrieti, kurš zvērējis savu upuri Kungam par savu nošķirtību, neskaitot to, ko atļauj viņa rocība, – saskaņā ar zvērestu, ko viņš devis, lai viņš to dara pēc likuma par nazīriešiem.
Ārona svētība22Un Kungs sacīja Mozum:
23“Saki Āronam un viņa dēliem: tā svētiet Israēla dēlus, sakiet tiem:
24lai Kungs tevi svētī, lai tevi sargā,
25lai Kunga vaigs apgaismo tevi, lai žēlo tevi,
26lai Kungs tev pievēršas, lai dod tev mieru!
27Lai tie liek manu vārdu uz Israēla dēliem, un es svētīšu viņus!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
