1Un viņš no turienes aizgāja un devās uz savu tēvzemi, un mācekļi gāja viņam līdzi.
2Kad pienāca sabats, viņš sāka sinagogā mācīt, un daudzi, viņu dzirdēdami, brīnījās un runāja: “No kurienes viņam tas? Kas tā par gudrību, kas viņam dota, un kā tādi brīnumi notiek caur viņa rokām?
3Vai viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Vai viņa māsas nav šeit pie mums?” Un tā viņi apgrēkojās viņa dēļ.
4,
44un paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru.
Jēzus staigā pa jūras virsu(Mt 14:22–33; Jņ 6:15–21)45Un tūlīt viņš lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri otrā krastā uz Bētsaīdu, kamēr viņš pats atlaistu ļaužu pūli.
46Un, tos atlaidis, viņš uzkāpa kalnā Dievu lūgt.
47Un, vakaram pienākot, laiva bija jūras vidū un viņš viens pats krastā.
48Un, redzēdams viņus nopūlamies airējot, jo vējš bija pretī, viņš ap ceturto nakts sardzes maiņu nāca pie tiem pa jūras virsu un gribēja tiem iet garām.
49Tad, ieraudzījuši viņu pa jūras virsu staigājam, tie domāja, ka tas ir spoks, un sāka kliegt,
50jo visi viņu ieraudzīja un ļoti izbijās. Bet viņš tūlīt tos uzrunāja un sacīja: “Turiet drošu prātu, es tas esmu; nebīstieties!”
51Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima; un tie bija pagalam satricināti,
52jo nebija sapratuši par tām maizēm, un viņu sirds vēl bija nocietināta.
Jēzus dziedina slimos Gennēsaretē(Mt 14:34–36)53Pārcēlušies tie nonāca Gennēsaretes zemē un piestāja krastā.
54Viņiem no laivas izkāpjot, ļaudis tūdaļ viņu pazina
55un, apskrējuši visu apvidu, sāka nest slimos nestuvēs uz vietu, kur tie dzirdēja viņu esam.
56Un, kur vien viņš iegāja kādā ciemā vai pilsētā, vai laukos, tur tie neveselos izlika tirgus laukumos un lūdza viņu, lai kaut viņa drēbju malai varētu pieskarties, un, kas viņam pieskārās, kļuva veseli.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
