1Ķēniņš Dārijs sarīkoja lielu pieņemšanu visiem saviem padotajiem, visiem saviem ģimenes cilvēkiem un visiem Mēdijas un Persijas augstmaņiem,
2arī visiem satrapiem, karavadoņiem un viņa pakļautības vietvalžiem simt divdesmit satrapijās no Indijas līdz Etiopijai.
3Viņi ēda un dzēra un pamielojušies devās projām, bet ķēniņš Dārijs devās uz guļamistabām un aizmiga, tad piecēlās.
4Tajā laikā trīs jaunekļi, ķēniņa miesassargi, savā starpā sarunāja:
5“Pateiksim katrs vienu vārdu, kurš šķiet visvarenākais! Un kura minētais vārds izrādīsies visvarenākais, tam ķēniņš Dārijs piešķirs lielas dāvanas un uzvaras veltes,
6arī purpura drānas un zelta dzeramtraukus, guļvietu zeltā un zeltgrožu ratus, bisona galvasrotu un kaklarotu,
7tas savas gudrības dēļ varēs sēdēt kā otrais aiz Dārija un saukties par viņa tuvinieku.”
8Un, uzrakstījuši katrs savu sakāmo, viņi nolika to ķēniņa Dārija galvgalī un norunāja –
9kad ķēniņš pamodīsies, tie iedos viņam rakstīto, un, kura vārdus ķēniņš un trīs Persijas augstmaņi atzīs par gudrākajiem, tam tiks uzvara, kā rakstīts.
10Viens uzrakstīja: visvarenākais ir vīns.
11Otrs uzrakstīja: visvarenākais ir ķēniņš.
12Trešais uzrakstīja: visvarenākās ir sievietes, bet par visu varenāka – patiesība.
13Kad ķēniņš pamodās, tie paņēma rakstīto un iedeva viņam, un viņš izlasīja.
14Tad ķēniņš sūtīja pēc visiem Persijas un Mēdijas augstmaņiem, satrapiem un karavadoņiem, vietvalžiem un padomniekiem, apsēdās sēžu zālē un izlasīja tiem rakstīto.
15Ķēniņš sacīja: “Paaiciniet jaunekļus, un lai viņi paskaidro savus vārdus!” Un tie tika aicināti un ienāca.
16Un klātesošie tos uzrunāja: “Stāstiet mums, ko esat uzrakstījuši!”
17Iesāka pirmais, kas bija minējis vīna varu. Viņš sacīja tā:
18“Ak, vīri, cik varens ir vīns! Visiem cilvēkiem, kuri to dzer, tas maldina prātu.
19Tas dara vienādu ķēniņa un bāreņa, verga un brīva cilvēka, nabaga un bagātnieka saprašanu.
20Ikvienu prātu tas pievērš labsajūtai un priekam, nepiemin rūpes un trūkumu,
21ikvienu sirdi tas dara bagātu un neizceļ ne ķēniņu, ne satrapu un katram liek runāt par tā talantiem.
22Vīnu dzerot, ļaudīm piemirstas viņu saiknes ar draugiem un brāļiem, un pēc laiciņa tie ķeras pie dunčiem,
23bet, atguvušies no vīna, viņi neatceras darīto.
24Ak, vīri, vai gan vīns nav visvarenākais, ja tā tas liek rīkoties?” Un, to teicis, viņš apklusa.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
