1 3Moz 19:28; 21:5 Jūs esat Kunga, sava Dieva, dēli! Negrieziet savu miesu un neskujiet uzacis mirušo dēļ,
22Moz 19:5–6; 5Moz 4:20; 7:6; 26:18; Tit 2:14; 1Pēt 2:9jo jūs esat svēta tauta Kungam, savam Dievam, jūs Kungs ir izvēlējies sev par īpašuma tautu no visām tautām uz zemes!
Šķīsti un nešķīsti dzīvnieki(3Moz 11:1–47)3Neēd nekādu preteklību!
4Šie ir lopi, ko tu drīksti ēst: vērsis, avs, kaza,
5briedis, stirna, staltbriedis, klinšu āzis, antilope, meža vērsis, meža āzis.
6Jūs drīkstat ēst visus lopus, kam šķelti nagi, pavisam uz pusēm pāršķelti, un kas atgremo.
7Taču šos jūs neēdiet no tiem, kas atgremo vai kam uz pusēm šķeltin šķelti nagi, – kamieli, klinšu āpsi un zaķi, jo atgremot tie gan atgremo, bet nagi tiem nav šķelti, tie jums ir nešķīsti,
8un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo, – tā jums ir nešķīsta. Viņu gaļu jūs neēdiet un maitas neskariet!
9Šos jūs varat ēst no visa, kas ūdenī, – visus, kam ir spuras un zvīņas, tos ēdiet.
10Bet visus, kam nav spuru un zvīņu, tos neēdiet – tie jums ir nešķīsti!
11Ēdiet visus šķīstos putnus.
12Bet šos neēdiet – ērgli, jūras ērgli un melno ērgli,
13un liju, un vanagu, un klijānu – visus to veidus,
14un kraukļus – visus to veidus,
15un strausu, un bezdelīgu, un kaiju, un piekūnu – visus to veidus,
16un ūpi, un ibisu, un dumpi,
17un pelikānu, un maitu liju, un nirpelikānu,
18un stārķi, un dzērvi – visus to veidus, un pupuķi un sikspārni.
19Visi spārnotie rāpuļi jums ir nešķīsti, tos neēdiet!
20Visus šķīstos putnus ēdiet!
21 2Moz 23:19; 34:26 Neēdiet maitu – jūs varat to dot svešiniekam, kas mīt pie jums, lai viņš to ēd, vai pārdodiet svešzemniekam, jo jūs esat svēta tauta Kungam, savam Dievam! Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā!
Noteikumi par desmito tiesu22 3Moz 27:30–33; 4Moz 18:21 Dod desmito tiesu no visas ražas, ko lauks nes gadu no gada.
23Un ēd to Kunga priekšā tajā vietā, ko viņš izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam, – vienu desmito daļu no tavas maizes, jaunvīna, eļļas, no liellopiem un no sīklopiem, lai tu vienmēr mācītos bīties Kunga, sava Dieva.
24Ja ceļš ir par tālu un tu to nevari aiznest – ja pārāk tālu no tevis ir vieta, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs, lai liktu tur mājot savam vārdam, kad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs –,
25tad dod to sudrabā. Ņem sudrabu un ej uz to vietu, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs!
26Izdod sudrabu par jebko, ko tava dvēsele kāros, – par liellopiem un sīklopiem, par vīnu un stipru dzērienu – un ēd tur Kunga, sava Dieva, priekšā visu, ko tava dvēsele prasa, un priecājies kopā ar savu namu!
27Neaizmirsti levītu, kas pie tevis, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev!
28Ik pēc trim gadiem dod desmito tiesu no visas savas ražas, kas tev tajā gadā bijusi, un noglabā tur, kur tu mīti.
29Tad lai nāk levīts, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kas mīt pie tevis, – lai tie ēd līdz sātam, ka Kungs, tavs Dievs, svētītu visu, ko tu esi veicis, un visus tavus darbus.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
