2 Maccabees 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Vēstījums jūdiem Ēģiptē

1Jūdi, kas ir Jeruzālemē un Jūdejas zemē, sveic savus brāļus jūdus Ēģiptē un vēl svētīgu mieru.

22Moz 2:24; 3Moz 26:42; Lk 1:72–75Lai Dievs jūs svētī un piemin savu derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, kas viņam kalpojuši uzticīgi.

3Lai Dievs jums visiem sirdī iedveš godbijību pret sevi, tā ka jūs ar stipru sirdi un labprātīgu garu darāt visu, ko viņš pavēl.

4Jer 31:33Lai viņš atver jūsu sirdis savai bauslībai un pavēlēm un dod jums mieru.

5Lai viņš uzklausa jūsu vajadzības, lai izlīgst ar jums un nepamet jūs briesmu brīdī.

6Tā mēs allaž lūdzam par jums.

72Mak 4:7–17Dēmētrija valdīšanas laikā 169. gadā mēs, jūdi, rakstījām jums par lielo postu, kas mūs bija piemeklējis tajā laikā, kad Jāsons kopā ar saviem ļaudīm kā atkritēji pameta svēto zemi un valsti.

81Mak 4:38; 2Mak 8:33; 2Mak 10:3Viņi aizdedzināja pilsētas vārtus un izlēja nevainīgas asinis. Mēs lūdzām Kungu un tikām uzklausīti. Mēs nesām viņam lejamo upuri un kviešu miltus, aizdedzām gaismekļus un ziedojām upurmaizes.

91Mak 4:59; 2Mak 10:5–6Mudinām jūs svinēt telts iedibināšanas dienu kislēva mēnesī 188. gadā.

Vēstījums Aristobūlam

10Jūdi Jeruzālemē un visā Jūdejā, kā arī vecajie un Jūda sveic un vēl labklājību kā Aristobūlam, ķēniņa Ptolemaja skolotājam, kas cēlies no svēto priesteru dzimtas, tā arī jūdiem Ēģiptē.

11Mēs bezgala pateicamies Dievam, ka viņš izglāba mūs no lielām briesmām, kad bijām spiesti nostāties pret ķēniņu,

12jo Dievs mūsu pretiniekus izraidīja no svētās pilsētas:

132Mak 9:1–29kad ķēniņš un viņa šķietami neuzvaramais karaspēks ieradās Persīdā, viņus Nanajas templī viltīgi nokāva tempļa priesteri.

14Antiohs ar saviem draugiem atnāca uz šo templi ar nolūku padarīt dievieti par savu sievu un iegūt sev pūrā milzīgās tempļa bagātības.

15Tempļa priesteri viņam tās piedāvāja, un, kad viņš kopā ar nedaudziem bija iegājis svētvietā, viņi aizslēdza durvis

16un no apslēptas atveres jumtā meta uz viņiem akmeņus, gluži kā zibens raida spērienus. Nogalinātos viņi sacirta gabalos un galvas nosvieda pie tiem, kas bija palikuši ārā.

17Lai slava Dievam, kas bezdievīgos ir tā nodevis.

18Tā kā mēs gribam kislēva mēneša divdesmit piektajā dienā veikt tempļa šķīstīšanu, mēs uzskatījām par vajadzīgu dot jums skaidru izklāstu, lai arī jūs varētu svinēt telts iedibināšanas un uguns svētkus. Nehemija bija tas, kurš uzcēla templi un altāri un pienesa ziedojumu.

193Moz 6:5–6; 2Ķēn 24:13–14Kad mūsu tēvi bija aizvesti uz Persiju, dievbijīgie priesteri toreiz slepus paņēma no altāra uguni un noslēpa to akā, kurā nebija ūdens. Tur uguns bija droši noglabāta, tā ka neviens to vietu nezināja.

20Neh 2:6–8; 13:6–14, 30–31Pagāja daudzi gadi. Pēc Dieva gribas Persijas ķēniņš lika Nehemijam sūtīt toreizējo priesteru pēcnācējus pēc uguns. Viņi mums darīja zināmu, ka nav atraduši uguni, bet gan daudz ūdens. Viņš pavēlēja tiem pasmelt ūdeni un atnest.

21Kad upuri bija sanesti, Nehemija pavēlēja apliet ar ūdeni pagales un to, kas bija uz pagalēm.

221Ķēn 18:38Kad tas bija izdarīts, pēc kāda brīža no mākoņiem parādījās saule, un pēkšņi no krāvuma pacēlās lielas uguns liesmas. Visi brīnījās.

23Jud 15:14Kamēr uguns aprija upuri, priesteri pielūdza Dievu. Lūdza visi – gan priesteri, gan pārējie. Lūgšanu sāka Jonāts, bet pārējie skandēja kopā ar Nehemiju.

24EstS C:2Viņa lūgšana bija šāda:

Kungs, Kungs Dievs, tu visa Radītājs, tu, kas esi bargs un stiprs, taisnīgs un žēlsirdīgs, tu esi vienīgais patiesais valdnieks,

255Moz 14:2vienīgais labdaris, vienīgais taisnīgais un mūžīgais Kungs, tu esi izglābis Israēlu no visa ļauna, esi izredzējis un svētījis mūsu tēvus,

26pieņem šo upuri par visu savu Israēla tautu, pasargā un svētī to, kas ir tava daļa.

275Moz 30:1–5; 1Mak 4:11Saved kopā mūs, izkliedētos, atbrīvo tos, kuri spiesti vergot citām tautām, vērs savu skatienu uz pazemotiem un nicinātiem, lai citas tautas zina, ka tu esi mūsu Dievs.

28Uzliec pārbaudījumus tiem, kas augstprātīgā lepnībā valda pār mums.

292Moz 15:17; 2Sam 7:10; Ps 44:3Ļauj lai tava tauta iesakņojas tavā svētajā vietā, kā Mozus ir teicis.

30Priesteri dziedāja slavas dziesmas,

31līdz kamēr upuris bija sadedzis. Pāri palikušo ūdeni Nehemija lika izliet uz lielākiem akmeņiem.

32Kad tas bija izdarīts, izšāvās liesma, un to aprija uguns no altāra.

33Šis notikums drīz kļuva plaši zināms. Arī Persijas ķēniņam tika pavēstīts, ka tajā vietā, kur uguns bija noslēpta, aizsūtītie priesteri atraduši ūdeni, bet Nehemija un citi, kas bija līdz ar viņu, upurēšanas laikā ar to bija aizdedzinājuši dedzināmo upuri.

34Pārbaudījis šo ziņu patiesumu, ķēniņš lika nožogot šo svēto vietu.

35Tiem, pret kuriem ķēniņš bija labvēlīgs, viņš ņēma un izdalīja daudz vērtīgu dāvanu.

36Nehemijas līdzbiedri šo ūdeni nosauca par “nefthar”, kas tulkojumā nozīmē “šķīstīšana”. Daudzi to sauc “nefthai”.