1 , kas tobrīd valdīja pār jums, ka jūs esat mūsu brāļi, kā to parāda tālāk pievienotais vēstules noraksts.
8Un Onija pieņēma atsūtīto vēstnesi ar godu, kā pienākas, un saņēma vēstuli, kurā bija skaidri rakstīts par draudzību un kara savienību.
91Mak 3:48; 2Mak 8:23; 15:9; Rm 15:4Lai gan mums pašlaik nav vajadzības pēc tā visa, jo mūsu mierinājums ir Svētie Raksti, kas ir mūsu rokās,
10taču mēs nolēmām sūtīt jums vēstuli un atjaunot ar jums brālīgu sadraudzību un savienību, lai mēs nekļūtu svešinieki, jo kopš tā brīža, kad jūs mums sūtījāt savu vēstuli, ir pagājis krietns laiks.
11Mēs allaž savos svētkos un citās noteiktajās dienās pastāvīgi jūs pieminam ar upurēšanām un lūgšanām, kā jau tas brāļiem pienākas un pieklājas;
12un mēs priecājamies par jūsu godību.
13Bet mūs no visām pusēm apstājušas daudzas bēdas un daudzi kari, un pret mums ir karojuši ķēniņi, kas mums visapkārt,
14taču mēs negribējām ar šiem kariem apgrūtināt jūs un citus sabiedrotos, un draugus.
151Mak 3:19Un mums taču ir palīdzība no debesīm, kas mums palīdzēja un mūs izglāba no ienaidniekiem, un mūsu ienaidnieki tika pazemoti.
161Mak 14:22; 15:15Tagad mēs esam izvēlējušies Nūmēniju, Antioha dēlu, un Antipatru, Jasona dēlu, un esam tos nosūtījuši pie romiešiem, lai tie atjaunotu iepriekšējo draudzību un kara savienību.
17Mēs pavēlējām tiem doties arī pie jums, sveicināt jūs un nodot jums vēstuli par mūsu brālīgo attiecību atjaunošanu.
18Un jūs tagad darīsiet labi, ja mums uz to atbildēsiet.”
19Un šis ir tās vēstules noraksts, kas bija sūtīta Onijam:
20“Spartiešu ķēniņš Ārijs sūta sveicienu augstajam priesterim Onijam!
212Mak 5:9Kādos rakstos ir atrodams, ka spartieši un jūdi ir brāļi, jo ir cēlušies no Ābrahāma dzimtas.
22Kad nu tas ir kļuvis zināms, jūs darītu labi, ja uzrakstītu mums, kā jums klājas;
23mēs jums savukārt rakstām, ka jūsu lopi un jūsu manta pieder mums, bet viss, kas mūsu, – jums. Un visu šo mēs esam pavēlējuši jums paziņot.”
Trifons sagūsta Jonatānu24 1Mak 11:63 Jonatāns uzzināja, ka Dēmētrija virsnieki dodas karot pret viņu ar vēl lielāku karaspēku nekā iepriekšējā reizē.
25Tad viņš devās ārā no Jeruzālemes un sagaidīja tos Amatitas zemē, jo tā viņš domāja nepieļaut tiem ieiet viņa zemē.
26Jonatāns sūtīja izlūkus uz viņu nometni, un tie atgriezās ar ziņu, ka pretinieks ir nolēmis tiem uzbrukt tajā pašā naktī.
27Kad norietēja saule, Jonatāns pavēlēja saviem karavīriem būt nomodā pilnā bruņojumā un kaujas gatavībā, tāpat viņš arī norīkoja sardzi visapkārt nometnei.
28Pretinieki uzzināja, ka Jonatāns un viņa vīri ir gatavībā, un nobijās; viņu sirds pagura, un viņi iededzināja gaismas savā nometnē un aizbēga.
29Bet Jonatāns līdz pašam rītam to nezināja, jo viņš redzēja iedegtās gaismas.
30Tad Jonatāns dzinās tiem pakaļ, bet nevarēja panākt, jo tie jau bija šķērsojuši Eleuteras upi.
31Un Jonatāns pagriezās pret arābiem, ko sauca par zebedejiem, un tos sakāva, iegūdams laupījumu.
32Tad viņš atkal sagatavojās, nāca uz Damasku un izgāja cauri visam šim apgabalam.
331Mak 10:76; 13:11; 14:5, 34Bet Simons devās ārā un izgāja cauri visam apgabalam līdz Aškelonai un tai tuvējiem cietokšņiem, tad pagriezās uz Jafu un to negaidot pārsteidza,
34jo viņš bija dzirdējis, ka tie grib nodot cietoksni Dēmētrija karaspēkam; Simons tajā izvietoja arī karaspēku, lai tas to sargātu.
351Mak 10:10Kad Jonatāns atgriezās, viņš sapulcināja tautas vecajos un kopā ar tiem nosprieda celt Jūdejā cietokšņus,
36uzcelt augstāk Jeruzālemes mūrus un uzbūvēt ļoti augstu sienu, kas nošķir klints cietoksni no pilsētas, tā, lai tā būtu nošķirta no pilsētas un tur nevarētu notikt pirkšana un pārdošana.
37Viņi sanāca kopā, lai celtu pilsētu, bet mūra daļa, kas bija ielejā, sabruka, tad tie atjaunoja šo daļu, ko sauca Hafenata.
38Bet Simons uzcēla Adidu Sefēlā, to nostiprināja ar stipriem vārtiem un aizšaujamiem.
39 1Mak 11:39, 54; 13:31 Tad Trifons gribēja valdīt Āzijā – viņš uzlika sev galvā kroni un izstiepa savu roku pret Antiohu.
40Taču viņš uztraucās, ka Jonatāns to varētu nepieļaut un sākt pret viņu karu, tādēļ viņš meklēja viņu sagūstīt un nogalināt un devās uz Bēt-Šānu.
41Tad Jonatāns izgāja viņam pretī ar četrdesmit tūkstošiem izlases vīru, izkārtotiem kaujas ierindā, un nonāca Bēt-Šānā.
42Trifons redzēja, ka viņš atnācis ar lielu karaspēku, un savu roku pret viņu neizstiepa.
43Viņš to uzņēma ar pienācīgu godu, ieveda to savu draugu pulkā, deva tam dāvanas un pavēlēja saviem draugiem un karaspēkam to klausīt.
44Viņš sacīja Jonatānam: “Kādēļ gan lai nopūlas visa šī tauta, mums taču nav gaidāms karš.
45Sūti viņus tagad mājās, bet atlasi sev nedaudz vīru, kas būs pie tevis, un dodies ar mani kopā uz Ptolemaīdu. Es tev to gribu nodot līdz ar pārējiem cietokšņiem, pārējo karaspēku un nodokļu ievācējiem, šī paša iemesla dēļ es arī esmu šurp ieradies.”
46Jonatāns viņam noticēja un darīja tā, kā viņš sacīja, un atlaida karaspēku uz Jūdeju.
47Pie sevis Jonatāns paturēja trīs tūkstošus vīru, no kuriem divus viņš atstāja Galilejā, bet tūkstotis gāja viņam līdzi.
48Kad Jonatāns ienāca Ptolemaīdā, ptolemaīdieši aizslēdza vārtus un viņu sagūstīja; un visus viņa pavadītājus nogalināja ar zobenu.
49Tad Trifons nosūtīja uz Galileju un uz lielo līdzenumu kājniekus un jātniekus, lai iznīcinātu visus, kas bija ar Jonatānu.
501Mak 13:12, 23Kad viņi uzzināja, ka Jonatāns sagūstīts un tie, kas bija ar viņu, ir nogalināti, viņi uzmundrināja cits citu un iznāca pretiniekam pretī saliedētā ierindā un gatavi cīņai.
51Bet vajātāji ieraudzīja, ka te būs cīņa uz dzīvību un nāvi, un griezās atpakaļ.
52Tad tie visi mierā atgriezās Jūdejā un apraudāja Jonatānu un viņa vīrus, un ļoti bijās; visā Israēlā bija gaužas vaimanas.
535Moz 32:26; 1Mak 5:1–2Un visas apkārtējās tautas centās viņus iznīcināt, jo tie sacīja: “Viņiem nav vadoņa, kas tiem varētu palīdzēt, tādēļ tagad ar viņiem cīnīsimies un izdeldēsim viņu piemiņu no ļaužu atmiņas.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
