Tobit 7 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Tobijs un Rafaēls ierodas Sāras tēva mājās

1Tobijs iegāja Ekbatanā, viņš sacīja Rafaēlam: “Azarja, brāli, ved mani taisnā ceļā pie Raguēla, mūsu brāļa.” Un tas aizveda viņu uz Raguēla namu, un viņi atrada to sēžam pie pagalma vārtiem un pirmie viņu sveicināja, un Raguēls sacīja: “Patiesi esiet sveicināti, brāļi, prieks redzēt jūs ierodamies, esiet veseli,” un ieveda viņus savā mājā.

2Viņš sacīja savai sievai Ednai: “Cik līdzīgs šis jaunietis manam brālim Tobitam!”

3Un Edna tiem jautāja: “No kurienes esat, brāļi?” Un viņi atbildēja: “Mēs esam no Neftalima dēliem, no gūstā aizdzītajiem, kas dzīvo Ninivē.”

4Viņa jautāja: “Vai jūs pazīstat Tobitu, kas ir mūsu brālis?” Un tie atbildēja: “Mēs viņu pazīstam gan.”

5Viņa jautāja: “Vai viņš ir vesels un viņam labi klājas?” Tie viņai atbildēja: “Viņš ir dzīvs un pie veselības.” Un Tobijs sacīja: “Viņš ir mans tēvs.”

6Un Raguēls, pielēcis kājās, apskāva viņu un raudādams viņam sacīja: “Esi svētīts, dēls, tāda laba un krietna tēva dēls tu esi. Ak, kāda nelaime, ka tāds vīrs, kas ir taisns un dara žēlsirdības darbus, kļuvis akls.” Un Tobijam, savam brāļadēlam, ap kaklu kritis, viņš raudāja.

7Arī viņa sieva Edna raudāja par viņu un pat viņu meita Sāra raudāja.

8Tad Raguēls nokāva brangu aunu un uzņēma viņus ar lielu dedzību.

Tobijs bildina un laulājas

9Kad viņi nomazgājās un noskalojās un apsēdās pie galda ieturēt azaidu, Tobijs sacīja Rafaēlam: “Azarja, brāli, saki Raguēlam, lai viņš Sāru, manu māsīcu, dod man par sievu.”

10Raguēls šos vārdus dzirdēja, bet zēnam sacīja: “Šovakar ēd un dzer un priecājies. Izņemot tevi, cita jau nav, kam pienāktos ņemt Sāru, manu meitu, brāl, tāpat kā man nav tiesību dot viņu kādam citam kā tikai tev, jo tu esi mans tuvākais radinieks, bet man tev jāatklāj visa patiesība, dēls.

11Es viņu jau esmu izdevis septiņiem vīriem no mūsu cilts brāļiem, un visi viņi nomira tajā pašā naktī, kad gribēja ieiet pie viņas. Bet tu, dēls, ēd un dzer tagad, gan jau Kungs darīs mums pēc sava prāta.”

12Bet Tobijs sacīja: “Nekādā gadījumā es neēdīšu un nedzeršu, tiekams tu izšķirsi visu par mani.” Tad Raguēls viņam sacīja: “Es darīšu. Tad nu viņa ir tev atdota pēc Mozus grāmatas sprieduma, un tā ir nolemts no debesīm, ka viņa tev tiek atdota, saņem savu sievu. No šā brīža tu esi viņas vīrs un viņa ir tava sieva, atdota tev no šodienas uz visiem laikiem, un debesu Kungs piešķirs jums veiksmi, dēls, jau šajā naktī un dos pār jums apžēlošanu un mieru.”

13Un Raguēls pasauca savu meitu Sāru, un tā ienāca pie viņa, un, paņēmis Sāras roku, viņš deva to Tobijam un sacīja: “Saņem viņu pēc bauslības un sprieduma, kas rakstīts Mozus grāmatā – atdot viņu tev par sievu, turi viņu un ved pie sava tēva. Lai esi sveiks, un debesu Dievs lai jums pašķir veiksmes un miera ceļu.”

14Un viņš pasauca savu sievu Ednu, viņas māti, un lika atnest rakstu rulli un uzrakstīja laulības līguma rakstu rulli, ka viņš atdod viņu par sievu Tobijam, pēc Mozus bauslības sprieduma. Pēc tam viņi sāka ēst un dzert.

15Un Raguēls pasauca savu sievu Ednu un viņai sacīja: “Sieva, sagatavo viņai citu kāzu istabu un ieved viņu tur.”

16Nogājusi viņa uzklāja gultu kāzu istabā un aizveda viņu tur. Viņa raudāja par meitu, bet, noslaucījusi asaras, sacīja tai:

17“Esi droša, meit, debesu Kungs tev dos prieku bēdu vietā, esi droša, meit,” un viņa izgāja ārā.