1“Kurp aizgājis tavs mīļais,
tu, visskaistākā starp sievām?
Kurp devies tavs mīļais? –
Mēs iesim tev līdzi to meklēt.”
Līgava2“Mans mīļais nokāpis
savā dārzā pie mētru dobēm
apraudzīt dārzus,
saplūkt lilijas.
3Es – mīļajam
un mīļais – man,
viņš, kurš lilijās gana.”
Līgavainis4“Skaista tu,
draudzene mana, kā Tirca,
daiļa kā Jeruzāleme,
barga kā karogoti pulki.
5Novērs acis no manis,
jo tās mani satrauc.
Tavi mati kā kazu bars,
kas pa Gileāda nogāzēm tek.
6Tavi zobi kā avju pulks,
kas kāpj augšup pēc peldes, –
katra no tām dvīņus atnesusi,
un izmetušos nav viņu vidū.
7Kā granātābola šķēles
tavi vaigi aiz plīvura.
8Seši desmiti valdnieču,
astoņi desmiti mīļāko,
un jaunavām skaita nav, –
9viena vienīga dūja mana,
skaidrā mana,
viena vienīga savai mātei,
savai dzemdētājai šķīsta,
meitas to uzlūko
un sauc to laimīgu,
valdnieces un mīļākās
viņu slavina.
10Kura ir tā, kas raugās lejup kā ausma,
skaista kā mēnesnīca,
šķīsta kā saule,
barga kā karogoti pulki?
11Es nokāpu riekstu dārzā
palūkot dzinumus ielejā,
raudzīt, vai vīnstīga rieš,
vai plaukst granātkoki,
12es nezināju,
ka mana dvēsele mani iecēlusi
Ammīnādāba goda ratos.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.