1
Kā sesto Kungs dāvāja saprātu,
kā septīto – valodu:
spēju iztulkot viņa spējas.
6
lai atklātu tiem savu darbu diženumu,
9 un dāvāja iespēju lepoties mūžam
ar saviem brīnumdarbiem,
10lai, paužot viņa darbu diženumu,
Svētdarītāja vārdu tie suminātu.
11
nav spēkos tiem sirdi darīt par miesu,
par akmeni gan,
17
mīlestības gaismu piešķirot, nav atstājis to.
19Visi to darbi ir viņa priekšā tāpat kā saule,
viņa skatiens pastāvīgi pievērsts to takām.
20To netaisnības nepaliks apslēptas Kungam,
un viņa acu priekšā būs visi to grēki;
21 bet Kungs ir labs un pazīst paša veidoto,
to neatstāj, to nepamet, bet saudzē to.
22Kā zīmogs viņam līdzi ir cilvēka žēlastības darbi,
kā acu zīlīti viņš glabā atmiņā cilvēka labestību.
23 par klupšanas iemeslu!
26Ej atpakaļ pie Visuaugstākā un atgriezies no netaisnības,
Viņš pats tevi vadīs ceļā no tumsas uz dziedināšanas gaismu,
un ļoti ienīsti riebīgo!
27 Ps 6:6; 88:11; Jes 38:18–19; Bar 2:17 Kas cildinās Visuaugstāko mirušo valstībā?
Kurš viņam pateiksies to vietā, kas dzīvo?
28Kā neesošs ir mirušais:
viņa slavinājums gaist,
turpretī Kungu cildina
dzīvais un veselais.
29 Ps 86:15; 103:8–10; 145:8 Cik liela gan ir Kunga žēlastība
un piedošana tiem, kas atgriežas pie viņa,
30jo ne jau viss ir cilvēkiem iespējams!
Nav cilvēka dēls nemirstīgs.
31 Īj 25:5–6 Kas vēl par sauli spožāks – un aptumst arī tā,
turpretī miesa un asinis domā par ļauno.
32 Ps 103:14; Sīr 10:9 Debesu spīdekļus viņš aprauga un piemeklē.
Cilvēki visi – pīšļi un pelni.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
