1 .
7Kā liecība tās ļaunumam joprojām
no izkaltušas zemes dūmi kāpj,
bez augļiem ražas laikā augi,
kā piemineklis neticīgai dvēselei
no sāls slejas stabs.
8Tik tiešām – tie, kas gudrībai pagāja garām,
ne vien zaudēja spēju pazīt labo,
bet arī atstāja piemiņu par savu neprātu pasaulei,
lai nebūtu iespējams noslēpt, ar ko viņi pievīlās.
9Turpretim savus sekotājus gudrība izglāba grūtībās.
10 1Moz 27:41–43; 28:10–22; 32:24–30 Tā bija viņa, kas taisnīgo,
kurš brāļa dusmu bēga,
pa taisnākajām takām izvadīja,
tam parādīja Dieva valstību,
ļāva iepazīt to, kas svēts;
ar panākumiem vainagoja pūliņus,
ar bagātīgiem augļiem – darbus;
11kad alkatīgie apspieda,
tā viņam bija balsts,
to vērta bagātu;
12no naidniekiem paglāba,
no tiem, kas glūn no slēpņa, aizsargāja
un, lai viņš zinātu, ka dievbijība ir visvarenākā,
tam uzvaru piešķīra grūtā cīniņā.
13 1Moz 37; 39–41; Ps 105:16–22 Tā bija gudrība,
kas nepameta taisnīgo,
kurš tika pārdots,
bet izglāba no grēka;
14tam līdzi nokāpa cietuma bedrē
un važās to neatstāja,
bet sagādāja viņam valsts scepteri
un varu pār saviem varmākām;
kā meļus uzrādīja apmelotājus
un viņu pašu ar mūžīgu godību apveltīja.
15 2Moz 3:16–22; 7–12; Ps 105:26–36 Tā bija gudrība,
kas svētus ļaudis, nepeļamu dzimtu,
no apspiedējas tautas atbrīvoja,
16Kunga kalpa dvēselē iemājoja,
bet ķēniņiem drausmiem ar zīmēm
un brīnumiem pretī stājās,
17 2Moz 13:20–22; Ps 105:37 svētajiem atdeva algu,
ko ar saviem pūliņiem tie bija pelnījuši,
pa brīnišķu ceļu tos vadīja,
par patvērumu tapa dienā,
par zvaigžņu guni naktī;
18 2Moz 14; Ps 106:9–11; Jes 63:11–14 pārveda viņus pār Sarkano jūru,
ūdens vāliem cauri izvadīja.
19Bet viņu naidniekus izdeldēja,
no bezdibeņa dzīlēm tos uzvirmoja;
20un tādēļ bezdievīgo ieročus
kā laupījumu guva taisnīgie.
Tavu svēto vārdu, Kungs,
dziesmās viņi cildināja,
tavu roku, aizstāvētāju,
vienbalsīgi daudzināja;
21jo gudrība lūpas atvēra mēmajiem,
tiem, kas vēl neprata runāt, valodu atraisīja
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
