1Visur, kur tika saņemts šis rīkojums, cittautiešos izcēlās vispārēja līksmība ar prieku un izsaucieniem, it kā izsenis prātā iemitušais naids nu pārdroši atklātos.
2Bet jūdi neizsakāmi skuma un žēlabās raudāja un vaimanāja, jo bēdas plosīja viņu sirdis, it visur dzirdēja savas nedomātās un pēkšņās iznīcības apraudātājus.
3Vai bija kāds novads vai pilsēta, kāda ļaužu apdzīvota vieta vai iela, ko nepārņemtu viņu gaudas un izmisums?
4Ar skarbu dvēseles nežēlību kareivji pilsētās tos visus veda projām, tā ka pat daži ienaidnieki, redzēdami tādu ārkārtēju sodīšanu, vispārējas žēlas un apcerēdami dzīves neparedzamās likstas, apraudāja jūdu nožēlojamo izsūtīšanu.
5Jo veda pūli vecu, sirmu cilvēku vārgām, vecuma saliektām kājām; un, aizbildinoties ar promiešanas steidzīgumu, tos visai nekaunīgi izrīkoja iet ašāk.
6Bet jaunas sievietes, kas vēl nesen laulības gultu dalījušas, kopdzīves prieku apmainīja pret vaimanām un mirrēm svaidītos matus kaisīja pelniem; tās tika vestas pusapģērbtas un, sveštautiešu varasdarbu plosītas, kāzu dziesmu vietā vilka raudu dziesmas.
7Līdz vietai, kur bija jākāpj kuģī, viņas visu acu priekšā tika vilktas važās ar varu.
8Un viņu laulātie vīri vainagu vietā virvēm ap kaklu jauneklības plaukumā laimības un jaunības prieku vietā atlikušās kāzu dienas vadīja raudu dziesmās, savā priekšā jau skatīdami pekli.
9Viņi tika vesti kā zvēri dzelzs važās, vieni pie kakla piesieti kuģa soliem, citi cieši aiz kājām savažoti.
10Vēl virsū viņiem tika uzvilkts biezs pārsegs, tā ka gaismas tie neredzēja un visu kuģošanas laiku tika turēti kā sazvērnieki.
11Kad nu tie, braucienam beidzoties, pēc valdnieka pavēles bija atvesti uz vietu, sauktu Shedija, viņš lika tos sadzīt piepilsētas zirgu skriešanās laukumā, visai plašā un atbilstošā, lai visi ceļā uz pilsētu un atceļā no tās redzētu šo piemēru un lai viņi nevarētu sazināties ar ķēniņa spēkiem, nedz rastu, kur patverties.
12Kad tas tā tika izrīkots, Ptolemajs padzirdēja, ka pilsētas jūdi diezgan bieži slepus dodas pie tautiešiem apraudāt viņu neslavas pilnās ciešanas;
13saniknojies viņš pavēlēja ar tiem tāpat izrīkoties, lai viņi saņemtu tādu pašu sodu kā pārējie;
14viņš lika pierakstīt visus jūdus pēc vārda nevis lai tie veiktu iepriekš norādītos spaidu darbus, bet lai viņus, par izziņoto cietsirdību satriektus, beigās iznīcinātu vienā dienā.
15Pierakstīšana notika ārkārtīgā steigā, tomēr, pat uzcītīgi sēžot no saules lēkta līdz rietam, četrdesmit dienās vēl nebeidzās.
16Ķēniņš lielā sajūsmā rīkoja varenas un plašas dzīres pie visiem cittautiešu ziedokļiem, tālu no patiesības aizklīdušās domās un klajiem vārdiem nebeidzami slavēdams tos, kas kurli uzrunāt vai sasniegt jūdus, bet par diženo Dievu izteikdamies nievājoši.
17Pēc kāda laika rakstveži pieteicās ķēniņam, ka nav spējīgi veikt jūdu pierakstīšanu, jo viņu skaits bija milzīgs,
18un to vēl daudz visā valstī gan mājās patvērušies, gan tālākās vietās, tā ka tas ir neiespējams pasākums pat visas Ēģiptes varām.
19Kad ķēniņš tiem bargi piedraudēja kā uzpirktiem, lai izplānotu bēgšanu, viņiem, minot pierādījumus, bija skaidri viņš jāpārliecina,
20ka trūkst nepieciešamo lietu – uz kā rakstīt un ar ko.
21Tā bija neuzvaramā Dieva prāta darbība, kas no debesīm sūtīja jūdiem palīdzību.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
