1Nejēgas cerības – veltas un mānīgas,
bet sapņi spārno nelgu.
2 5Moz 13:1–5; Māc 1:14 Kas sapņiem pieķēries, tas tādam līdzinās,
kas ēnu ķer un vēju tvarsta.
3Sapnī redzētais – redzētā pretmets,
sejas atveids, nevis seja.
4 Īj 14:4 Kas no nešķīstā lai būtu šķīsts?
Kas no mānīgā – patiess?
5 Jer 23:25–32; Zah 10:2 Tukša ir pareģošana, zīlēšana un sapņi –
kā dzemdētājas iztēlē dzimušais.
6 4Moz 12:6; Īj 33:15–17; Jl 3:1 Ja vien nav Visuaugstākā sūtīti ciemos,
neveltī sirdi un prātu tiem.
7Sapņu dēļ daudzi ir maldījušies,
un izgāzies ir sapņu dēļ cerētais;
8 Jes 8:19–20 turpretī bez māņiem īstenojama ir bauslība,
ar lūpām, uz kurām var paļauties, – gudrības piepildījums.
Pieredzētais un izprastais9 Sīr 39:4 Vīrs, kas ceļojis, zina daudz,
daudz pieredzējušais runā ar izpratni;
10nepieredzējušais zina maz,
izveicību sasniedz ceļotājs.
11Ceļodams esmu redzējis daudz,
izpratis vairāk nekā esmu ietvēris vārdos;
12ne reizi vien es esmu bijis nāves briesmās,
bet, redzi, kam pateicoties esmu glābts.
Dievbijība13 Sak 19:23 Kas bijā Kungu, tā dvēsele dzīvos,
jo cer uz savu Glābēju;
14 Sīr 2:6 kas bijā Kungu, tas nebīsies ne no kā
un nebaiļosies, jo Kungs – viņa cerība.
15Kas bijā Kungu, tā dvēsele svētlaimīga.
Kam pieķersies? Kas būs tā balsts?
16 Ps 27:1–3; Ps 33:18–20; 91:1–6; Jes 4:6; Sāl 5:15–16; Sīr 14:27 Kas Kungu mīl, tiem pievērstas viņa acis;
ar savu varenību viņš to aizstāvis, ar savu spēku balsts.
Viņš ir patvērums svelmē un patvērums dienasvidū,
viņš sargā, lai nekrīt; lai neklūp – nāk palīgā,
17 Ps 112:1–2 ceļ augšup dvēseli un dāvā gaismu acīm.
Viņš dziedina, dzīvību dāvā un svētī.
Taisnīgs un netaisnīgs upuris18 3Moz 22:21 Peļams ir upuris, kas ziedots no netaisni iegūtā, labvēlību neiemantos bauslības neievērotāju veltes.
19 Ps 50:7–23; Sak 15:8; 21:27; Jes 1:11–17; Am 5:21–24; Sīr 7:9 Visuaugstākajam netīk bezdievīgo upuri,
un no upuru daudzuma nav atkarīga grēku piedošana.
20Kas upurim ziedo nabagā mantu, līdzinās tam,
kas tēva acu priekšā upurē dēlu.
21Trūkumcietēja maize – nabagā dzīvība:
kas laupa to, pastrādā asinsdarbu;
22kas iztiku atņem, nomaitā tuvāko,
kas algādzim algu laupa, aptraipās asinīm.
23Viens ceļ, otrs grauj,
kāds abiem labums, izņemot pūles?
24Viens lūdz, otrs lād,
kā balsī lai ieklausās Valdnieks?
25 4Moz 19:11–12 Kāds tam gan labums no mazgāšanās,
kas mazgājies atkal skar mirušo;
26 Sak 28:9; Jes 1:15; 59:2; Ebr 10:26 tā arī cilvēkam, kas, gavējis par grēkiem,
iet un rīkojas atkal tāpat, –
kurš ieklausīsies viņa lūgšanās,
un kāds gan labums tam bijis no zemošanās?
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
