1
un visas jūsu dziesmas raudāšanā.”
Un es raudāju.
7Kad saule norietēja, es izgāju un, izracis kapu, apbedīju mirušo.
8Bet mani kaimiņi mani izsmēja, sacīdami: “Viņš vairs nebīstas. Nupat vēl viņu meklēja par šādu rīcību, lai nogalinātu, bet viņš izbēga, un nu jau atkal, redzi, viņš rok mirušos.”
9Tajā naktī es nomazgājos un iegāju pagalmā, un apgūlos pie mūra sienas, bet seju karstuma dēļ atstāju neapsegtu,
10un es nebiju pamanījis, ka virs manis ir bezdelīgu ligzda, un manās acīs iekrita putnu mēsli, un es nevarēju vairs redzēt. Es devos pie dažādiem ārstiem dziedināties, bet, jo vairāk ziežu tie zieda man acīs, jo sliktāk es redzēju, līdz kļuvu pavisam akls un neko neredzēju četrus gadus, un visi mani cilts brāļi bēdājās par mani, un divus gadus mani apkopa Ahiahars, pirms viņam bija jādodas uz Elimaidu.
11Tajā laikā mana sieva Anna nodarbojās ar vērpšanu pie svešiem.
12Parasti viņa nosūtīja saimniekiem gatavo audumu un tad saņēma algu. Un kādā marta sabatā viņa pabeidza aust un aizsūtīja noausto saimniekiem, un viņi samaksāja visu algu un iedeva viņai līdzi kazlēnu mājas pavardam.
135Moz 22:1–2Kad viņa ienāca pie manis, jērs sāka blēt, un es pasaucu viņu un jautāju: “No kurienes šis kazlēns? Vai tas nav zagts? Atdod atpakaļ saimniekiem, jo mums nav tiesību ēst neko zagtu.”
14Īj 2:9; Tob 1:3Bet viņa man sacīja: “Tas man iedots pie algas klāt kā dāvana.” Bet es nenoticēju viņai, liku atdot kazlēnu saimniekiem un viņu rupji apsaucu, tā ka viņa atbildēja: “Kur palikusi tava žēlsirdība? Kur palikusi tava taisnība? Redzi, viss, kas ar tevi noticis, ir zināms.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
