1Aprakstos atrodams norādījums, ka pravietis Jeremija ir licis tiem, kas bija aizvesti, dabūt uguni tādā veidā, kā norādīts,
2Jerv 3–5un ka pravietis viņiem arī stingri noteicis neaizmirst Kunga pavēles un neļaut savu prātu vest maldināšanā, skatoties uz zelta un sudraba dievu tēliem un to rotājumiem.
35Moz 6:6–7Vēl daudz ko citu teikdams, pravietis piekodinājis, lai viņi savā sirdī neatkāpjas no bauslības.
45Moz 34:1–4Tajā pašā rakstā arī vēstīts, ka pravietis pēc Dieva norādījuma pavēlējis viņiem telti un lādi nest visur sev līdzi. Kad viņi bija nonākuši pie kalna, no kura Mozus bija skatījis Dieva apsolīto zemi,
5Jeremija uzgāja alu, ienesa tajā telti, lādi un ziedojumu altāri un aiztaisīja ieeju alā.
6Daži no tiem, kas viņam sekoja, piegāja pie ieejas un gribēja to iezīmēt, lai ceļš uz to vēlāk būtu zināms, bet viņi vairs nevarēja to atrast.
7Jer 3:17–18; Zah 8:7–8; 10:6, 8Kad Jeremija to uzzināja, viņš pārmeta tiem, teikdams: “Lai šī vieta paliek nezināma līdz laikam, kad Dievs sauks kopā savu tautu un apžēlosies par to!
82Moz 24:16; 40:34; 4Moz 9:15–23; 1Ķēn 8:10–53; 2L 5:13–14; 6Tad Kungs to parādīs, un viņa godība kļūs redzama mākonī, kā viņš reiz Mozum atklājās, un notiks, kā ir gribējis Sālamans – lai šī vieta ir pilna svētības.”
91Ķēn 8:62–64; 2L 7:1–7Pravietis atklāja viņiem arī, kā gudrais Sālamans pienesa svētības upuri templī, kad tas bija pabeigts.
10Tāpat kā toreiz, kad Mozus vērsās ar lūgšanu pie Dieva un no debesīm nāca uguns, kas aprija upuri, tā arī Sālamans pielūdza Dievu, un no debesīm nāca uguns, kas aprija dedzināmo upuri.
113Moz 10:16–18Mozus teica: “Par grēkiem ziedotais upuris tika aprīts tādēļ, ka ļaudis bija atturējušies no ēšanas.”
121Ķēn 8:65–66; 2L 7:8–9Tā Sālamans vadīja šīs astoņas dienas.
13Tas viss ir izklāstīts un pieminēts rakstos, kas Nehemijas laikā pierakstīti, un minēts ir arī tas, kā Nehemija, savācis vienkop grāmatas par ķēniņiem un praviešiem, Dāvida grāmatas un vēstules ķēniņiem par ziedojumu upurēšanu, izveidoja grāmatu krātuvi.
141Mak 1:56Tāpat arī Jūda savāca kopā visus rakstus, kas kara laikā bija pazuduši, un tas viss tagad atrodas pie mums.
15Ja jums kaut kas no tā ir nepieciešams, atsūtiet pie mums kādus, kas jums to aizgādās.
16Mēs jums rakstām tādēļ, ka gatavojamies svinēt šķīstīšanas svētkus. Jūs darītu labi, ja arī jūs svinētu šīs dienas.
172Moz 19:5–6Mēs ceram, ka Dievs, kas ir izglābis visu savu tautu un atdevis tai apsolīto zemi, valstību, priesterību un svētību,
182Mak 1:27kā viņš to bija apsolījis caur savu bauslību, drīz apžēlosies par mums un no visas pasaules savedīs mūs kopā svētajā vietā, jo viņš ir izrāvis mūs no milzīga posta un darījis šķīstu šo vietu.
Izklāsta priekšvārds19 1Mak 2:1–5; 2Mak 5:27; 8:1; 10:1–8 Mēs centīsimies īsā izklāstā darīt jums zināmus notikumus, kas saistīti ar makabejieti Jūdu un viņa brāļiem, par lielā tempļa šķīstīšanu un altāra iesvētīšanu,
202Mak 10:9–10kā arī par kariem pret Antiohu Epifanu un viņa dēlu Eipatoru,
212Mak 10:29–30; 2Mak 11:8; 12:22; 15:27par debess zīmēm, kas parādījās tiem, kas stipri turējās jūdu ticībā, un kā viņi, būdami skaitā nedaudzi, atkaroja visu zemi, patrieca un vajāja barbaru pūļus,
22arī par to, kā viņi atguva visā pasaulē izdaudzināto templi un atbrīvoja pilsētu, bet tos, kuri grasījās atcelt baušļus, nostādīja uz pareizā ceļa, jo Kungs viņiem bija labvēlīgs un žēlīgs.
23To visu Jāsons no Kirēnes ir izklāstījis piecās grāmatās.
24Redzēdami grāmatu kaudzi un lielo materiāla daudzumu, ko ir grūti izklāstīt, aptverot vienotā stāstījumā,
25mēs rūpējāmies par to, lai aizkustinātu lasītāju dvēseli un tiem, kas par to domās, būtu vieglāk to atcerēties un lai visiem tas būtu noderīgs.
26Mums, kas esam uzņēmušies smagās pūles izveidot izklāsta kopsavilkumu, šis darbs nav viegls, tas prasa sviedrus un pastāvīgu nomodu,
27Sīr 32:1–2gluži tāpat kā nav viegli tam, kurš uzņēmies sarīkot dzīru mielastu un cenšas gādāt, lai citiem būtu labi. Tomēr mēs labprāt uzņemsimies pūles citiem par iepriecinājumu.
28Mēs neko nelabosim atsevišķo stāstījumu saturā, bet vairāk pūļu veltīsim, lai izveidotu saīsinātu pārstāstu.
29Gluži kā celtniekam, kas būvē jaunu māju, jārūpējas par celtni kopumā, bet par nepieciešamo rotājumu jādomā tam, kurš šo māju apdarinās un apgleznos, tā, es domāju, ir arī ar mums.
30Stāstījuma gaita un izklāsta secība kopumā, kā arī atsevišķu daļu izstrādājums ir veicams pienākums tam, kurš pirmais uzrakstījis šo stāstu,
31bet tam, kurš veido pārstāstījumu, jācenšas izstrādāt pēc iespējas īsāku visa darba izklāstu.
32Tik daudz vēl piebilduši pie iepriekš teiktā, nu ķersimies pie paša izklāsta. Būtu muļķīgi, ja ievads iznāktu garāks nekā pats izklāsts.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.