4 Maccabees 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Filozofisks ievads

1Es piedāvāju jums izklāstu par visnotaļ filozofisku jautājumu – vai dievbijīgs prāts spēj valdīt pār kaislībām? Tādēļ es darīšu pareizi, ja ieteikšu jums nopietni pievērsties filozofijai.

2Jo šāda jautājuma izklāsts ir nepieciešams ikvienam, kas tiecas pēc zināšanām, turklāt tas sevī ietver visaugstākās tikumības – ar to es domāju saprašanas – slavinājumu.

3Ja prāts izrādās spējīgs savaldīt tās kaislības, kas ir šķērslis savaldībai, proti, nesātīgu rijību un iekāres,

4tad tas pierāda sevi kā spējīgu valdīt arī pār visu to, kas ir šķērslis taisnīgumam, piemēram, negants raksturs, un arī pār jūtām, kas ir kavēklis drosmei, proti, dusmas, bailes un ciešanas.

54Mak 5:7, 31Bet kā gan tā? – daži varētu jautāt. Ja prāts valda pār kaislībām, vai pār aizmirstību un nezināšanu tas nav kungs? Tas, ko viņi pasaka, ir smieklīgi,

6jo prāts valda ne jau pār savām kaislībām, bet pār tām, kas ir pretējas taisnīgumam, drosmei un savaldībai – un ne jau tā, ka tās iznīcina, bet gan nepiekāpjoties tām.

7Arī vēl ar daudziem citiem piemēriem es varētu jums parādīt, ka prāts ir neierobežots valdnieks pār kaislībām,

82Mak 6:18; 3Mak 6:1bet daudz labāk es to varēšu parādīt, atklājot to cilvēku vīrišķīgo drosmi, kas miruši par krietnumu; tādi bija Elāzārs, slavenie septiņi brāļi un viņu māte.

94Mak 3:18Viņi visi, nicinādami ciešanas līdz pat nāvei, pierādīja, ka prāts ir pārāks par kaislībām.

10Izmantojot šo gadījumu, es gribu slavēt par krietnumu šos septiņus brāļus, kas toreiz mira kopā ar savu māti; iemantotā goda dēļ es viņus uzskatu par svētlaimīgiem.

114Mak 6:28–29; 4Mak 17:21Visu cilvēku, arī pašu mocītāju apbrīnoti par drosmi un izturību, viņi kļuva par tiem, kas, ar savu izturību uzvarējuši tirānu, iznīcināja pār tautu valdošo tirāniju un tādējādi attīrīja savu dzimto zemi.

12Bet par to būs izdevība runāt vēlāk. Es sākšu, kā parasts, ar pamatatzinumiem un tad pievērsīšos izklāstam par viņiem, teikdams slavu visgudrajam Dievam.

13Tātad tas, ko mēs mēģinām izpētīt, ir – vai prāts spēj neierobežoti valdīt pār kaislībām.

14Mums jāizšķir, kas ir prāts un kas ir kaislības, un cik dažādos veidos kaislības parādās, un vai visos gadījumos pār tām valda prāts.

15Prāts ir spriestspēja, kas ar pareizi ievirzītu domāšanu dod priekšroku gudrības dzīvei.

16Bet gudrība ir dievišķo un cilvēcisko lietu un to cēloņu zināšana.

17Tā balstās likumu audzināšanā, tai pateicoties, mēs dievišķo mācāmies godbijībā un cilvēcisko – pēc tā noderīguma.

18Sāl 8:7Gudrības veidi ir saprašana, taisnīgums, drosme un savaldība.

19Vissvarīgākā no visiem gudrības veidiem ir saprašana, kuras dēļ prāts valda pār kaislībām.

20Kaislību dabas ir divas: bauda un ciešanas. Kā viena, tā otra attiecas uz ķermeni un dvēseli.

21Gan baudai, gan ciešanām nāk līdzi daudzas kaislības:

22pirms baudas ir iekāre, līdz ar baudas iestāšanos – prieks;

23pirms ciešanām ir bailes, pēc ciešanām – bēdas.

24Dusmas – kā to katrs pats varētu būt pamanījis – ir kopīgas gan baudai, gan ciešanām.

25Bauda ir saistīta arī ar samaitātu raksturu, tai piemīt visdaudzveidīgākās kaislību izpausmes:

26dvēselē tā izpaužas kā augstprātība, naudaskāre un slavaskāre, kā tieksme būt pārākam un kā zemiskums.

27Īj 31:17Pret ķermeni – kā rijīgums, nesātība un izlepums ēšanā.

28Bauda un ciešanas ir kā divi stādi gan ķermenī, gan dvēselē, un tiem ir daudz atvašu.

29Katru no tām vislielais zemkopis prāts aprušina, apcērp, aprasina un visādi apūdeņo, tā izkopdams rakstura paradumus un jūtas.

30Jo prāts vada uz krietnumu, bet pār kaislībām tas ir neierobežots valdnieks. Ievērojiet vispirms – kad ir kādi šķēršļi savaldībai, tad prāts ir tas, kas savalda kaislības.

31Savaldība tātad ir valdīšana pār iekāri.

32Dažas iekāres ir dvēseliskas, dažas – ķermeniskas, un izrādās, prāts spēj valdīt pār abām.

33Jo kā gan citādi varētu būt tā, ka, vilināti ar aizliegto barību, mēs tomēr novēršamies no baudas, ko tā spēj dot? Vai gan ne tādēļ, ka prāts spēj valdīt pār tieksmēm? Vismaz es tā domāju.

343Moz 11:1–31; 5Moz 14:3–21; Apd 10:10–14Tātad, kārodami ēdienā baudīt dzīvniekus, kas mīt ūdenī, putnus, četrkājainos un visus tos dzīvniekus, ko mums bauslība aizliedz, mēs tomēr spējam atturēties prāta valdīšanas dēļ.

35Prāta savaldība attur un atsit atpakaļ visas jutekliskās tieksmes, prāts iegrožo visas ķermeņa ierosas.

Blog
About Us
Message
Site Map

Who We AreWhat We EelieveWhat We Do

Terms of UsePrivacy Notice

2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.

Home
Gospel
Question
Blog
Help